E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 14343
Lasīšanai: 6 minūtes
TĒMA: Nodokļi
7
7

Gada ienākumu deklarācija – iesniedzama obligāti vai brīvprātīgi

Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
02. maijā, 2018
Jana

Labdien. Plānoju brīvprātīgi iesniegt gada ienākumu deklarāciju.
Deklarācijā jānorāda gadā gūtie ienākumi.
Ir zināms, ka ienākumi (dāvanas) tiek aplikti ar nodokli, ja summa pārsniedz 1425 EUR (maksājumu nav veicis radinieks). Problēmu nav, ja pārskaitījuma mērķī norādīta dāvana.
Tomēr ir veikti pārskaitījumi, kuru mērķis ir norādīts cits un VID neko neizsakošs, piemēram "Paldies", "Par martu" utt. Maksājuma mērķi nezinātājam, bez visu apstākļu noskaidrošanas (arī VID) nav iespējams identificēt.
Jautājums: vai gada ienākumu deklarācijā obligāti ir jānorāda visi ienākošie maksājumi no trešajām personām, pat ja ienākošā summa ir 100 EUR un vairāk (bet nepārsniedz 1425 EUR) un maksājuma mērķis nav dāvana. Ir acīmredzami, ka šāda detalizētas informācijas sniegšana par katru maksājumu ir laikietilpīga un sarežģīta deklarācijas sniedzējam.

A
atbild:
31. maijā, 2018
Lidija Dārziņa
LV portāls

Pirmkārt, nodokļu maksātājs pats zina, vai ienākošie maksājumi ir dāvinājumi (kuri, ja nav no tuva radinieka, tikai daļēji ir atbrīvoti no nodokļa), ienākumi no saimnieciskās darbības vai cita veida ienākumi.

Likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nosaka: Par fiziskās personas saimniecisko darbību ir uzskatāma jebkura darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību. Fiziskās personas darbība ir kvalificējama kā saimnieciskā darbība, ja tā atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

  1. darījumu regularitāte un sistemātiskums (trīs un vairāk darījumi taksācijas periodā vai pieci un vairāk darījumi trijos taksācijas periodos);
  2. ieņēmumi no darījuma pārsniedz 14 229 un vairāk eiro taksācijas gadā, izņemot ienākumus no personīgā īpašuma;
  3. darbības ekonomiskā būtība vai personas īpašumā esošo lietu apjoms norāda uz sistemātisku darbību ar mērķi gūt atlīdzību.

Pirms saimnieciskās darbības veikšanas ir jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā.

Otrkārt, nevis brīvprātīgi, bet obligāti (no 1. marta līdz 1. jūnijam) gada ienākumu deklarācija par 2017. gadā gūtajiem ienākumiem ir jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri ir:

  • veikuši saimniecisko darbību;
  • guvuši ienākumus ārvalstīs (izņemot algota darba ienākumus ES valstīs, kas tajās aplikti ar nodokli);
  • guvuši ar nodokli neapliekamos ienākumus, kas kopumā 2017. gadā pārsniedza 4000 eiro (piemēram, ienākumi no personiskās mantas pārdošanas);
  • guvuši ienākumus, kuri apliekami ar 10% nodokļa likmi (dividendes u.c.);
  • guvuši citus ar nodokli apliekamus ienākumus, no kuriem izmaksas vietā nav ieturēts nodoklis, t.sk. no fiziskām personām saņemti dāvinājumi, kas ir apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Ar nodokli neapliekamo ienākumu veidi ir uzskaitīti likuma 9. pantā. Tajā skaitā ir dāvanas no fiziskajām personām (kas nav tuvi radinieki) – ar nodokli neapliek dāvanas vērtību līdz 1425 eiro gadā. Dāvinājuma neapliekamā daļa (1425 eiro) ir vienas personas dāvinājumu kopsumma gadā. Tātad, ja kontā ienākusī nauda ir dāvinājumi, jāsaskaita, kādā apmērā no katras personas šādi dāvinājumi ir saņemti. Ar nodokli neapliek ienākumus no personiskās mantas pārdošanas. Šādi ienākumi jādeklarē tikai tad, ja pārsniedz 4000 eiro gadā.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) deklarācijas datus pārbauda. Ja ir neskaidrības, nodokļa maksātājam var nākties pamatot deklarācijā ierakstīto.

Tātad – vispirms Jums Valsts ieņēmumu dienestā būtu jānoskaidro, vai iesniedzat deklarāciju brīvprātīgi vai arī tas ir jādara obligāti, kā arī to, kādi deklarācijas pielikumi Jūsu situācijā ir jāaizpilda. Jo no jautājumā izklāstītās informācijas nav saprotams, vai tie ir atsevišķi gadījumi par nenozīmīgām summām, ko Jūsu kontā ieskaitījušas personas, kas nav radinieki, vai tie ir regulāri un daudzi pārskaitījumi, vai pārskaitījumi ir no vienas personas vai no vairākām (daudzām) personām.

Likumā "Par nodokļiem un nodevām" ir noteikta prasība kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ziņot Valsts ieņēmumu dienestam par aizdomīgiem darījumiem. No kredītiestādēm saņemto informāciju VID izmanto nodokļu maksātāju datu analīzei.

Likuma 22.2 pantā ir uzskaitītas darījuma aizdomīguma pazīmes nodokļu jomā:

  1. privātpersona deklarē ienākumus, ieņēmumus, uzkrājumus, īpašumus vai to vērtības maiņas ar aizdomīgu izcelsmi;
  2. šim klientam neraksturīgi liels darījuma apjoms;
  3. ienākošie darījumi veido daudzas mazas summas, bet izejošie ir par lielām summām;
  4. nekustamā īpašuma iegāde par acīmredzami neatbilstošu cenu;
  5. darījumam nav acīmredzama likumīga nolūka (vai saistības ar personisko vai biznesa darbību);
  6. darījumā izmantots viltots dokuments;
  7. aizdomīgs darījums ar elektronisko naudu;
  8. nauda tiek debetēta no konta tūlīt pēc tā kreditēšanas;
  9. privātpersona vienā vai vairākos darījumos skaidrā naudā iegulda komercsabiedrībā, izmaksā, aizdod vai aizņemas no citas privātpersonas 60 000 eiro vai vairāk;
  10. izvairīšanās no nodokļu nomaksas;
  11. uzkrītošas izmaiņas konta bilancē (palielināta apgrozība u.c.);
  12. klientam ir pārmērīgi liels kontu skaits utt.

Valsts ieņēmumu dienests informācijā nodokļu maksātājiem ir norādījis: Neskaidrību gadījumā VID klientu apkalpošanas centros vai pa VID konsultatīvo tālruni 67120000 sniedz kvalificētas konsultācijas par gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanu.

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 44 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas