Civillikuma 179. panta pirmā daļa paredz abu vecāku – tēva un mātes – pienākumu nodrošināt sava bērna uzturam uzturlīdzekļus līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa.

Ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība turpinās. Bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo. Šim vecākam ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus no otra vecāka bērna ikdienas aprūpes īstenošanai.

Lai sniegtu Jums atbildi par uzturlīdzekļu izmaksu no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, ir nepieciešams zināt precīzāku informāciju, kā uzturlīdzekļu maksāšanas jautājums ir ticis risināts līdz šim.

Ir divi atšķirīgi juridiskie ceļi, kādā kārtībā Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija izmaksā uzturlīdzekļus viena vai abu vecāku vietā nepilngadīga bērna uzturam:

1. uzturlīdzekļi tiek piedzīti civilprocesa kārtībā – vecāks nepilda tiesas nolēmumu par uzturlīdzekļu piedziņu vai vienošanos par uzturlīdzekļiem, kas noslēgta notariāla akta formā (ir izveidojies uzturlīdzekļu parāds), un no zvērināta tiesu izpildītāja saņemtas ziņas, ka parādnieks nav paziņojumā par pienākumu izpildīt nolēmumu noteiktajā termiņā ieskaitījis zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā paziņojumā norādīto summu;
2. uzturlīdzekļi tiek piedzīti administratīvā procesa kārtībā – ja vecāka, kura ikdienas aizgādībā ir bērns, rīcībā nav tiesas nolēmuma vai vienošanās par uzturlīdzekļiem, kas noslēgta notariāla akta formā, un vecāks labprātīgi nenodrošina savam bērnam minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kādu ir noteicis Ministru kabinets, lēmumu par pienākumu maksāt uzturlīdzekļus pieņem kompetentā valsts institūcija – Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija.

Ja situācija mainās un bērna tēvs, no kura iesniedzēja (bērna māte) piedzina uzturlīdzekļus, uzņemas īstenot bērna faktisko aprūpi, uzturlīdzekļu izmaksa iesniedzējai no fonda tiek izbeigta. Jāuzsver, ka iesniedzējas pienākums ir informēt fonda administrāciju par apstākļiem, kas ietekmē viņas tiesības saņemt uzturlīdzekļus, ne vēlāk kā triju darba dienu laikā no šo apstākļu iestāšanās dienas, iesniedzot fonda administrācijai attiecīgu iesniegumu.  

Šādā gadījumā bērna tēvam ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus bērna uzturam no otra vecāka. Ja bērna māte nenodrošina uzturlīdzekļus vismaz Ministru kabineta noteiktajā apmērā (25% vai 30% no valstī noteiktās minimālās algas atkarībā no bērna vecuma), turpmākā tēva rīcība, lai uzturlīdzekļus saņemtu no fonda, ir atkarīga no tā, vai strīds par uzturlīdzekļiem līdz šim ticis risināt civilprocesa vai administratīvā procesa ietvaros, proti, vai ir spēkā esošs tiesas spriedums vai vienošanās par periodiskiem uzturlīdzekļu maksājumiem, kas noslēgta notariālā akta formā (skat. 1. un 2.variantu).

Piemēram, ja uzturlīdzekļi no fonda līdz šim tika izmaksāti, pamatojoties uz tiesas nolēmumu par uzturlīdzekļu piedziņu no bērna tēva, tiesas spriedums, kas paredz tēva pienākumu maksāt uzturlīdzekļus, visticamāk, joprojām ir spēkā un uzturlīdzekļu parāds arvien pieaug. Tāpēc šādā gadījumā bērna tēvam ir nekavējoties jāsniedz tiesā prasība par uzturlīdzekļu piedziņas pārtraukšanu, pamatojoties uz to, ka bērns tagad atrodas viņa faktiskajā aprūpē, un vienlaikus jālūdz tiesa piedzīt uzturlīdzekļus no bērna mātes. Ja bērna māte nepildīs tiesas spriedumā noteikto, tiesā ir jāizņem izpildu raksts, ar to jāvēršas pie zvērināta tiesu izpildītāja, lai uzsāktu nolēmuma piespiedu izpildi, tad jāiesniedz iesniegums fonda administrācijā par uzturlīdzekļu izmaksu (kā 1. variantā). Savukārt, ja tiesas nolēmuma par uzturlīdzekļu izmaksu nav un uzturlīdzekļus no fonda līdz šim izmaksāja administratīvā procesa ietvaros, situācija ir daudz vienkāršāka. Bērna tēvam ar iesniegumu par uzturlīdzekļu izmaksu uzreiz jāvēršas fonda administrācijā, kas noskaidros lietas apstākļus un pieņems lēmumu par uzturlīdzekļu izmaksu.  

Uzturlīdzekļu saņemšana vecāku neatbrīvo no pienākuma nokārtot savas parādsaistības. Jebkurā gadījumā parāds valstij ir jāatmaksā, tas nekur nepazudīs, un zvērināts tiesu izpildītājs to piedzīs, tiklīdz tas būs iespējams.