Tik vienkārši tas nav iespējams, pat ja visas iesaistītās puses šādam risinājumam labprātīgi piekristu. Jāsāk ar to, ka, lai ierakstītu bērna dzimšanas apliecībā kā tēvu citu vīrieti un mainītu bērna uzvārdu, vispirms ir jāanulē līdzšinējais ieraksts par bērna tēvu. Tas nozīmē, ka vispirms  jāapstrīd paternitāte, un to ir iespējams izdarīt tikai tiesā, ievērojot likumā noteikto kārtību. Tā nedaudz atšķirsies atkarībā no tā, vai paternitāte bērnam tika noteikta pēc paternitātes pieņēmuma (bērns piedzima laulības laukā un paternitāte tika noteikta automātiski) vai brīvprātīgi atzīstot paternitāti (ieraksts dzimšanas apliecībā tika veikts, vīrietim un bērna mātei personiski iesniedzot iesniegumu dzimtsarakstu nodaļā par paternitātes atzīšanu). Turklāt jāņem vērā, ka likumdevējs ir ierobežojis gan laika periodu, kurā var apstrīdēt paternitāti, gan personu loku, kuras to var darīt, gan iemeslu.

Civillikuma 149. pants paredz, ka paternitātes pieņēmumu bērna mātes [bijušais] vīrs tiesā var apstrīdēt divu gadu laikā no dienas, kad viņš uzzināja, ka nav bērna bioloģiskais tēvs. Tādas pašas tiesības apstrīdēt paternitātes pieņēmumu ir bērna mātei – divu gadu laikā no dienas, kad nāca klajā fakti, kas izslēdz paternitāti. Parasti divu gadu termiņu rēķina no bērna piedzimšanas brīža. Tomēr, ja prasītājs tiesā var pierādīt, ka līdz šim nav zinājis, ka mātes vīrs nav bērna tēvs, tad likumā noteiktais divu gadu termiņš var tiks skaitīts no brīža, kad nāca klajā fakti, ka bērns cēlies no cita vīrieša, piemēram, no DNS testa rezultāta saņemšanas dienas u.tml.

Savukārt, ja bērna izcelšanās no tēva konstatēta atbilstoši Civillikuma 155. panta noteikumiem, proti, paternitāte atzīta, bērna tēvam un mātei personiski iesniedzot kopīgu iesniegumu dzimtsarakstu nodaļā, paternitātes atzīšanu tiesa var atzīt par neesošu tikai tad, ja persona, kas bērnu atzinusi par savu, nevar būt viņa bioloģiskais tēvs un bērnu atzinusi par savu maldības, viltus vai spaidu rezultātā (Civillikuma 156. panta pirmā daļa). Ko tas nozīmē? Lēmums atzīt paternitāti bērniņam, kurš nav bioloģiskais bērns, ir ļoti nopietns apzināts lēmums, kas nozīmē visu vecāka tiesību un pienākumu, tai skaitā arī šī bērna uzturēšanas pienākuma, uzņemšanos, un šis pienākums nebeidzas, ja bērns vairs nedzīvo kopā ar vienu vai abiem dzimšanas apliecībā ierakstītiem vecākiem. Lai nebūtu tā, ka vienu dienu persona grib būt tētis bērnam, bet otrā – pārdomā, no paternitātes, kas brīvprātīgi atzīta, apzinoties, ka bērna bioloģiskais tēvs ir cits vīrietis, nevar pēc kāda laika atteikties. Tātad šādā situācijā prasītājam būtu jāpierāda, ka bērns ne tikai nav cēlies no mātes bijušā laulātā, bet viņš paternitāti atzinis, jo bija maldināts, piespiests u. tml.

Ja tiesa pieņem lēmumu par paternitātes pieņēmuma vai atzītas paternitātes atcelšanu, tiesas spriedums tiek nosūtīts uz dzimtsarakstu nodaļu, kurā reģistrēta bērna dzimšana, un ieraksts par tēvu tiek anulēts. Bērna uzvārdu maina uz tā vecāka uzvārdu, kurš īsteno aizgādības tiesības. 

Pēc paternitātes apstrīdēšanas dzimšanas apliecībā ir iespējams ierakstīt īstā tēva vārdu. Taču arī šajā gadījumā, ja neesat pārliecināts, ka bērns cēlies no Jums, Jūs nevar piespiest paternitāti atzīt brīvprātīgi. Tādā gadījumā bērna māte var vērsties tiesā ar prasību noteikt paternitāti. Paternitāti var noteikt neatkarīgi no tā, kad dzimis bērns un reģistrēta viņa dzimšana. Prasības pieteikumam jāpievieno pierādījumi, kas apliecina, ka konkrētā persona ir bērna bioloģiskais tēvs, piemēram, vēstules, citu cilvēku liecības, fotogrāfijas. Ļoti iespējams, ka būs nepieciešams veikt DNS testu, ko lietas izskatīšanas gaitā kā atbildētājs varat pieprasīt veikt. Prasību par paternitātes noteikšanu var apvienot ar prasību par paternitātes apstrīdēšanu. Tādā gadījumā lietā būs divi atbildētāji – Jūs un bērna mātes bijušais vīrs.