Tā kā saskaņā ar iesniegumā norādīto maksātnespējas process ir pabeigts Lielbritānijā 2012. gadā, tad ir piemērojama 2000. gada 29. maija Padomes regula (EK) Nr. 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām (turpmāk – Padomes regula). Norādām, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 267. pantu juridiski saistošu interpretāciju par attiecīgās Eiropas Savienības tiesību normas saturu var sniegt tikai Eiropas Savienības Tiesa. Citu institūciju, piemēram, Maksātnespējas administrācijas, sniegtie skaidrojumi par atsevišķu Eiropas Savienības tiesību normu saturu ir uzskatāmi par viedokli ar ieteikuma raksturu, bet tie nav juridiski saistoši.

Saskaņā ar Padomes regulas 40. panta 1. Punktu, tiklīdz kādā dalībvalstī ir sākta maksātnespējas procedūra, šīs valsts tiesa, kurai ir piekritība, vai tās ieceltais likvidators (administrators) nekavējoties informē zināmos kreditorus, kuru pastāvīgā dzīvesvieta, domicils vai juridiskā adrese ir citās dalībvalstīs. Papildus Padomes regulas Nr. 1346/2000 40. panta 2. punktā ir noteikts, ka minētā informācija, ko sniedz ar individuālu paziņojumu, cita starpā ietver termiņus, līgumsodus, kas noteikti attiecībā uz šiem termiņiem, struktūru vai iestādi, kas ir pilnvarota pieņemt prasījumu un citus noteiktos pasākumus. Šādā paziņojumā arī jānorāda, vai kreditoriem, kuru prasījumi ir prioritāri vai nodrošināti ar lietu tiesībām, ir jāiesniedz prasījumi. Tādējādi, lai pasargātu citu dalībvalstu kreditorus, Padomes regulā Nr. 1346/2000 ir noteikts minimālais informācijas apjoms, kādu tiesai vai administratoram ir nepieciešams norādīt, aicinot kreditorus pieteikt savus prasījumus. Padomes regulas Nr. 1346/2000 40. pantā norādīto informāciju administrators iesniedz procedūras sākšanas valsts oficiālajā valodā vai kādā no oficiālajām valodām. Šim nolūkam izmanto veidlapu, uz kuras ir virsraksts "Uzaicinājums iesniegt prasījumu. Termiņi, kas jāievēro" visās Eiropas Savienības iestāžu oficiālajās valodās.

No minētā izriet, ka Padomes regulas Nr. 1346/2000 40. un 42. pantā ietvertais regulējums nostiprina kreditora tiesības tikt informētam par maksātnespējas procesa pasludināšanas faktu citā dalībvalstī un kreditora prasījumu pieteikšanas kārtību, tādējādi nodrošinot kreditoru vienlīdzības principa īstenošanu arī pārrobežu maksātnespējas procesos.

Vēršam uzmanību, ka Padomes regulā Nr. 1346/2000 noteikto procesuālo pārkāpumu, ar kuru nav īstenots kreditoru informēšanas pienākums, sekas ir vērtējusi arī Eiropas Savienības Tiesa 2005. gada 17. marta spriedumā lietā C-294/02 Komisija pret “Ami Semiconductor Belgium” u. c. Minētajā spriedumā Eiropas Savienības Tiesa norādīja, ka Regulas Nr. 1346/2000 17. pantā nostiprināto, ka nolēmums par maksātnespējas procedūras pasludināšanu vienā dalībvalstī tiek atzīts visās citās dalībvalstīs no brīža, kad tas ir spēkā procedūras sākšanas valstī, un šim nolēmumam bez turpmākām formalitātēm ir tādas pašas sekas visās citās dalībvalstīs kā saskaņā ar tiesību aktiem procedūras sākšanas valstī, nekādā veidā neietekmē apstāklis, ka administrators nav ievērojis Padomes regulas Nr. 1346/2000 40. panta noteikto kārtību. Tādējādi Eiropas Savienības Tiesa secināja, ka kreditors, kaut arī nav ticis pienācīgā kārtā informēts par maksātnespējas procesa pasludināšanas faktu citā dalībvalstī, zaudē savas prasījuma tiesības pret parādnieku, ja kreditors nav atbilstoši attiecīgās dalībvalsts noteiktajai kārtībai pieteicis savu kreditora prasījumu. Tajā pašā laikā Eiropas Savienības Tiesa atzīmēja, ka kreditoriem, kuri netika pienācīgā kārtībā informēti par citā dalībvalstī pasludināto maksātnespējas procesu, ir tiesības prasīt attiecīgās dalībvalsts administratoram zaudējumu atlīdzību. Prasījumi pret citā dalībvalstī praktizējošo administratoru tiks skatīti attiecīgās dalībvalsts tiesā saskaņā ar Padomes regulā Nr. 1346/2000 noteikto un saskaņā ar attiecīgās valsts nacionālajām tiesībām.

No minētā izriet, ka Padomes regulas Nr. 1346/2000 40. pants neparedz tādas sankcijas, ka gadījumā, ja kreditorus neinformē nekavējoties, maksātnespējas procedūras sākšanas sekas ir piemērojamas tikai tiem kreditoriem, kas bijuši informēti nekavējoties (vai piemērojamas tikai attiecībā uz tiem, kuri bijuši pienācīgā kārtā informēti).

Tomēr jānorāda, ka Latvijas Republikas Augstākā tiesa 2016. gada 26. februāra spriedumā lietā Nr. SKC-77/2016 norādīja, ka maksātnespējas procedūras uzsākšana un pabeigšana citā dalībvalstī nevar ietekmēt kreditora, kurš nav ticis informēts par maksātnespējas procedūru un kreditora prasījuma pieteikšanu, tiesības saņemt apmierinājumu no parādnieka. Proti, Augstākā tiesa secināja, ja kreditors nav ticis informēts par maksātnespējas procesa uzsākšanas faktu, viņš nezaudē savas prasījuma tiesības pret parādnieku. Minēto Augstākās tiesas atziņu varētu arī attiecināt uz gadījumiem, kad administrators ir informējis kreditoru, bet nav ievērojis iepriekš aprakstīto Padomes regulas Nr. 1346/2000 40. un 42. pantā noteikto kārtību.

Ņemot vērā Augstākās tiesas un Eiropas Savienības Tiesas pretrunīgo praksi, tas, vai Padomes regulas Nr. 1346/2000 40. un 42. pantā noteiktās kārtības pārkāpums ir pietiekams pamats, lai tiesa neatzītu citā dalībvalstī pasludinātas maksātnespējas procedūras izbeigšanas sekas, katrā konkrētā gadījumā var tikt izšķirts, ja kāds no kreditoriem uzsāks parāda piedziņas procedūru.