E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 13416
Lasīšanai: 7 minūtes

Vai uzturlīdzekļi jāmaksā par iepriekšējo mēnesi

J
jautā:
15. decembrī, 2017
Eriks

Labdien! Man ir jautājums, kā ar tiem uzturlīdzekļiem ir? Kā tie īsti jāmaksā, jo skatos, ka no valsts maksā par iepriekšējo mēnesi, bet kā ir jāmaksā, ja es pats labprātīgi maksāju? Par kārtējo vai par iepriekšējo mēnesi, tāpat kā valsts? Un kaut ko esmu dzirdējis – ja pusi mēneša bērns atrodas pie otra, pusi pie manis, tad tādā gadījumā alimenti nav jāmaksā, kā tur īsti ir? Un vēl sieva apgalvo, ka bērnu var izvest no valsts, vienkārši paziņojot man, ka viņa brauc, bet, cik es internetā skatos, viņa tā nevar darīt. Bāriņtiesā arī jautāju – teica, ka es varu liegt izbraukt, ja tas traucē manām saskarsmes tiesībām ar bērnu. Gribēju arī zināt, kā ir, ja māte bērnu nevar pieskatīt, jo daudzi saka, ka sākumā pienākums ir otram vecākam, ja viņš nevar, tad vecvecākiem. Gribas šīs lietas uzzināt, jo tieši ar sievu šķīrāmies un viņa man daudz ko apgalvo, ko bāriņtiesa noliedz, un ir tas, ko neesmu jautājis, bet internetā atrast arī nevaru.

A
atbild:
05. janvārī, 2018
Edīte Brikmane
LV portāls

Normatīvajos aktos nav precīzi noteikts, vai vecākam uzturlīdzekļu maksājumi bērna uzturam ir jāveic par iepriekšējo vai kārtējo mēnesi. Tāpat nav noteikts, vai uzturlīdzekļu apmēru aprēķina par kalendāra mēnesi (no mēneša pirmās līdz pēdējai dienai), vai arī par atskaites punktu ņem jebkuru mēneša datumu (piemēram, no 13. janvāra līdz 12. februārim). Uzturlīdzekļu maksājums pēc būtības ir regulārs un periodisks maksājums bērna uzturēšanas izdevumu nodrošināšanai. Ministru kabineta noteikumu Nr. 37 “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” 2. punkts nosaka, ka katra vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem vismaz minimālo uzturlīdzekļu apmēru. Vecāku ziņā ir savstarpēji vienoties par abām pusēm ērtāko uzturlīdzekļu izmaksas kārtību. Strīdus par uzturlīdzekļiem izšķir tiesa, kas precīzi noteiks, no kura datuma tiek uzsākta uzturlīdzekļu piedziņa, kā arī to apmēru. Tiesai vajadzības gadījumā var arī lūgt noteikt precīzu mēneša datumu, līdz kuram veicami uzturlīdzekļu maksājumi.

Atbildot uz jautājumu, vai kādam no vecākiem vispār ir pienākums maksāt uzturlīdzekļus, ja bērns dzīvo pamīšus pie abiem vecākiem, jāsāk ar to, ka atbilstoši Civillikuma 177. pantā noteiktajam līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā. Aizgādība ir vienlīdzīgas abu vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. Rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt viņa dzīvesvietu. Bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).

Kopā dzīvojoši vecāki aizgādību īsteno kopīgi. Ja vecāki dzīvo šķirti, Civillikuma 178. panta otrā daļa paredz, ka vecāku kopīga aizgādība turpinās. Bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo. Vienlaikus Civillikuma 179. pantā ir noteikts vecāku pienākums samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Arī šis pienākums nebeidzas, ja bērns nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem. Līdz ar to tam no vecākiem, pie kā bērns ikdienā dzīvo, ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus no otra ikdienas aizgādības nodrošināšanai.

Normatīvajos aktos nav precizēts, kā rīkoties, ja bērns dzīvo pārmaiņus pie abiem vecākiem. Taču, ja bērns vienādu laiku pavada gan pie tēva, gan mātes, var secināt, ka vecāki līdzvērtīgi piedalās bērna aprūpē un uzraudzībā un tādējādi īsteno savus Civillikumā noteiktos vecāka pienākumus. Ja abi vecāki savu iespēju robežās rūpējas par bērna vajadzībām, tostarp apģērbu, izglītību un citiem ar aizgādību saistītiem jautājumiem, mātei nav lielāku tiesību piedzīt uzturlīdzekļus no bērna tēva.

Tiesu praksē ir vairāki piemēri, kad uzturlīdzekļu piedziņas prasība tikusi noraidīta, jo lietas izskatīšanas gaitā noskaidrots, ka bērns pārmaiņus dzīvo pie katra no vecākiem un attiecīgajā laika posmā katrs no vecākiem nodrošina bērna uzturu. Vienlaikus jāuzsver, ka katrs gadījums ir atšķirīgs un, ja vienošanās nav iespējama, strīds jārisina tiesā.

Kā redzams no minētā, abiem vecākiem ir vienādas tiesības noteikt bērna dzīvesvietu. Ar tiesībām noteikt bērna dzīvesvietu saprotama dzīvesvietas ģeogrāfiskā izvēle un mājokļa izvēle. Civillikuma 178. panta trešā daļa paredz, ka jautājumos, kas var būtiski ietekmēt bērna attīstību (un pārcelšanās uz dzīvi citā valstī ir šāds jautājums), vecāki lēmumu pieņem kopīgi. Vecāku domstarpības izšķir bāriņtiesa, ja likumā nav noteikts citādi. Vecākam ir tiesības iebilst bērna izvešanai uz citu valsti, jo tas ierobežos abu pušu tiesības uz saskarsmi. Ja bērns tiek patvaļīgi aizvests bez otra vecāka pierišanas un vecāks nekavējoties uzsāk savu tiesību aizstāvību, starptautiskā regulējuma kontekstā to var uzskatīt par bērna nolaupīšanu, kam var būt nopietnas juridiskas sekas.

Sīkāks izklāsts ir pieejams LV portāla skaidrojumos: „Kas jāzina par bērna izvešanu uz ārzemēm”; „Bērna patvaļīga aizvešana no vienas valsts uz citu: emocijas, likumi un rīcība”; „Bērna nolaupīšana: tiesas procesa dzirnas un tā dalībnieki”; „Nelikumīgi aizvests bērns – ko ņem vērā tiesa”.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 176 jautājumus. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Lūdzam e-konsultācijās neiesniegt jautājumus par situācijām, kas saistītas ar Covid-19.
Informācija, kur vērsties, ir apkopota vietnē covid19.gov.lv.
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU