Ja prasītais uzturlīdzekļu apmērs pārsniedz valstī noteikto minimālo apmēru, izskatot strīdus par uzturlīdzekļiem tiesā, atbilstoši Civilprocesa likuma 10. pantā noteiktajam puses realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā. Sacīkste notiek, pusēm dodot paskaidrojumus, iesniedzot pierādījumus, tiesai adresētus pieteikumus, piedaloties liecinieku un ekspertu nopratināšanā, citu pierādījumu pārbaudē un novērtēšanā, piedaloties tiesu debatēs un veicot citas procesuālās darbības Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 93. panta pirmajai daļai katrai pusei ir jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Tas nozīmē, ka, sniedzot prasību tiesā par uzturlīdzekļu piedziņu apmērā, kas pārsniedz valstī noteikto minimālo apmēru, bērna mātei būtu jāiesniedz pamatots aprēķins par bērniem nepieciešamajiem izdevumiem mēnesī. Katrai izdevumu pozīcijai, kas attiecināma tieši uz konkrētā bērna uzturēšanu, pretī jāliek pierādījumi, kas apstiprina to lietderīgumu un pamatotību. Tāpat prasītājai ir jāpierāda, ka atbildētājam ir pietiekami ienākumi, lai nodrošinātu tādu uzturlīdzekļu maksāšanu, kā arī savu ienākumu atbilstība prasītā nodrošināšanai. Savukārt atbildētājam, ja tas iebilst pret pieprasīto uzturlīdzekļu apmēru, jāpierāda pieprasītās summas nesamērīgums ar viņa mantisko stāvokli vai nesamērīgums ar bērnu reālajām vajadzībām, vai arī prasītājas izvairīšanos no tai ar likumu noteiktā pienākuma arī pašai uzturēt bērnu, uzliekot šādu pienākumu vienīgi atbildētājam. Lietai jāpievieno arī pierādījumi, kas apliecina, ka ne tikai līdz šim esat visu nepieciešamo bērniem sagādājis (šim nolūkam ir jāsaglabā visi pirkumu čeki, maksājumu uzdevumi, bankas kontu izdrukas u. tml.), bet arī izziņas, kas apliecina Jūsu finansiālo stāvokli, kā arī to, ka Jūsu apgādībā ir vēl divi bērni, kuriem tiek gādāts uzturs.

Tiesai, nosakot piedzenamo uzturlīdzekļu apmēru, ir jāvadās ne tikai no bērnu materiālajām vajadzībām, bet tās jāsamēro ar abu vecāku mantas stāvokli un reālajām iespējām sniegt nepieciešamos uzturlīdzekļus lielākā apmērā par valstī noteikto minimālo apmēru. Lielāka iespēja panākt sev labvēlīgu lēmumu ir tai pusei, kura savu viedokli pamatos ar pārliecinošākiem pierādījumiem un argumentiem. Līdz ar to, lai pēc iespējas labāk sagatavotos savai aizstāvībai, būtu ieteicams konsultēties ar ģimenes tiesībās pieredzējušu juristu, kurš, iepazīstoties ar konkrēto situāciju, varētu ieteikt iespējamos risinājumus arī uzturlīdzekļu maksāšanas kārtības noteikšanai vasaras mēnešos. Taču uzreiz jāteic, ja strīds nonāks līdz tiesai, uzturlīdzekļus piedzīs viena vecāka labā katru mēnesi visa gada garumā. Mainoties apstākļiem, tas no vecākiem, kuram ir ar tiesas spriedumu uzlikts pienākums maksāt uzturlīdzekļus, ir tiesīgs celt jaunu prasību tiesā par uzturlīdzekļu piedziņas pārtraukšanu.

Atbildot uz jautājumu par tiesas izdevumu apmaksu, vēršam uzmanību, ka atbilstoši Civilprocesa likuma 43. panta pirmās daļas 3. punktam prasītāji prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam ir atbrīvoti no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos. Gadījumā, ja tiesa prasību neapmierina, tad no prasītāja izmaksas nepiedzen un tās viņa vietā apmaksā valsts Tiesu administrācijas personā.