Atbildot uz Jūsu jautājumu, vispirms sniedzam vispārīgu informāciju. Vecāku pienākums uzturēt savu bērnu, proti, maksāt uzturlīdzekļus arī pēc pilngadības sasniegšanas, ja tas turpina iegūt izglītību, nav nekas jauns. Normatīvajos aktos nav noteikts precīzs bērna vecums, kuram iestājoties vecāku pienākums nodrošināt uzturlīdzekļus izbeidzas. Civillikuma 179. panta pirmā daļa paredz abu vecāku pienākumu samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt.

Kā redzams, Civillikumā nav teikts, ka pienākums maksāt uzturlīdzekļus izbeidzas, tiklīdz bērns ir sasniedzis astoņpadsmito vai divdesmit pirmo dzimšanas dienu. Taču, ja līdz pilngadības sasniegšanai bērns atrodas vecāku aizgādībā (Civillikuma 177. pants) un vecāku pienākums uzturēt savu bērnu ir absolūts beznosacījuma pienākums, tad pēc astoņpadsmitās dzimšanas dienas galvenais kritērijs, lemjot par pienākumu maksāt uzturlīdzekļus pilngadīgam bērnam, ir bērna spēja pašam sevi uzturēt. Tātad ir jābūt kādiem objektīviem apstākļiem, kāpēc pilngadību sasniedzis bērns var tikt uzskatīts par darbnespējīgu.

Tā kā likumdevējs nav noteicis kritērijus, kā noteikt, vai bērns spēj pats sevi apgādāt, Augstākās tiesas Senāts 2015. gada 7. janvāra spriedumā lietā Nr. SKC-1478/2015 secinājis: “Civillikuma 179. pants interpretējams tā, ka bērns, kurš mācās vidējās vai augstākās mācību iestādes dienas nodaļā un nav vecāks par 24 gadiem, ir uzskatāms par nespējīgu sevi apgādāt, līdz ar to vecākiem ir pienākums uzturēt bērnu.” Savukārt, ja līdztekus mācībām bērns strādā un gūst ienākumus vai arī mācības pārtrauc, tad vecāks, kuram ir uzturlīdzekļu maksāšanas pienākums, mainoties apstākļiem, ir tiesīgs uzturlīdzekļu apmēru samazināt vai izmaksu pārtraukt (sīkāks izklāsts pieejams LV portāla skaidrojumā “Uzturlīdzekļi bērnam pēc pilngadības sasniegšanas – ko paredz likums un ņem vērā tiesa”).

Kas tad ir mainījies 2017. gada 1. septembrī? Līdz šim tiem bērniem, kuriem viens no vecākiem vai abi vecāki labprātīgi nemaksāja uzturlīdzekļus vismaz Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā, uzturlīdzekļus līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai izmaksāja no Uzturlīdzekļu garantiju fonda. Vecākam, kura vietā uzturlīdzekļi bērna uzturam tiek izmaksāti no fonda, tikmēr uzkrājās parāds pret valsti, kas attiecīgi tiek piedzīts Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā visa mūža garumā. Ņemot vērā to, ka lielākā daļā bērnu, sasniedzot pilngadību, vēl turpina mācīties un ir finansiāli atkarīgi no vecākiem, sākot ar 1. Septembri, tiek paplašināts valsts garantēto uzturlīdzekļu saņēmēju loks. Turpmāk, ja vecāks nenodrošinās sava bērna uzturam minimālo uzturlīdzekļu apmēru (30% no valstī noteiktās minimālās algas), arī pilngadīgam bērnam, kas turpina iegūt pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību Latvijā, būs tiesības ar iesniegumu vērsties Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā, kas pieņems lēmumu par uzturlīdzekļu izmaksu vecāka vietā administratīvā procesa kārtībā (sīkāks izklāsts pieejams LV portāla skaidrojumā “No 1. septembra valsts garantētie uzturlīdzekļi līdz 21 gada vecumam”).

Tā kā jautājumā esat pieminējis pirms vairākiem gadiem spēkā stājušos tiesas spriedumu, vēršam uzmanību, ka šajā gadījumā ir uzmanīgi jāizlasa sprieduma nolemjošā daļa, kurā ir jābūt noteiktam, līdz kādam bērna vecumam uzturlīdzekļi tiek piedzīti. Ja pienākums maksāt uzturlīdzekļus ir noteikts, līdz bērns spēj pats sevi apgādāt, spriedums arvien ir spēkā un līdz ar to ir izpildāms. Mainoties apstākļiem (bērns pārtrauc mācības, gūst ienākumus algotā darbā u. tml.), Jums ir tiesības sniegt prasību tiesā par uzturlīdzekļu piedziņas pārtraukšanu vai uzturlīdzekļu apmēra samazināšanu. Taču visbiežāk spriedumi uzturlīdzekļu piedziņas lietās tiek taisīti līdz bērna 18 gadu vecuma sasniegšanai. Tādā gadījumā par turpmāko uzturlīdzekļu apmēru Jums ir jāvienojas ar pilngadību sasniegušo bērnu.

Lai gan šobrīd normatīvajos aktos nav precīzi noteikts, kāds ir minimālais uzturlīdzekļu apmērs bērniem pēc pilngadības sasniegšanas, ņemot vērā, ka tie bērni, kuri vērsīsies ar iesniegumu Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā, būs tiesības uzturlīdzekļus saņemt tādā pašā apmērā kā bērniem līdz 18 gadu sasniegšanai (Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā, bet ne vairāk, kā noteikts tiesas spriedumā), šis būtu orientējošais minimālais uzturlīdzekļu apmērs arī šajā gadījumā. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 37 “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” minimālais uzturlīdzekļu apmērs katram bērnam līdz 18 gadu sasniegšanai ir 30% no Ministru kabineta noteiktās minimālās darba algas. 2017. gadā tie ir 114 eiro mēnesī, kas, pieaugot minimālajai darba algai, nākamajos gados attiecīgi pieaugs.

Tāpat normatīvie akti neparedz, līdz kuram datumam obligāti ir jāveic uzturlīdzekļu maksājumi. Uzturlīdzekļi pēc būtības ir regulārs un periodisks maksājums bērna uzturēšanas izdevumu nodrošināšanai, kas jānodrošina katru mēnesi. Uzturlīdzekļu saņēmējam (bērnam) un maksātājam būtu savstarpēji jāvienojas ne tikai par uzturlīdzekļu apmēru, bet arī izmaksas kārtību (piemēram, līdz kuram datumam tie tiks pārskaitīti), lai persona, kuras ikdienas tēriņi ir atkarīgi no uzturlīdzekļu maksājumiem, var iepriekš plānot savus izdevumus.

Strīdus par uzturlīdzekļiem izšķir tiesa.