Latvijas Republikas Satversmes 100. pants noteic, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Tomēr vārda brīvība nav neierobežota. Normatīvajos aktos var tikt noteikti dažādi ierobežojumi, lai sasniegtu Satversmes 116. pantā norādīto mērķi, proti, aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.

Šādi ierobežojumi ir noteikti, piemēram, Krimināllikuma 78. pantā – nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšana – vai 157. pantā – neslavas celšana –, Latvijas Republikas Civillikuma 2352.¹ pantā – tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar viņa godu un cieņu, ja šādu ziņu izplatītājs nepierāda, ka tās atbilst patiesībai.

Būtisku ierobežojumu paredz Satversmes 96. pants – Ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību. Tādēļ, pirms publicēt informāciju internetā, vienmēr ir jāizvērtē, vai tās publiskošana neaizskars kādas personas tiesības. Pat ja publicējamā informācija ir sabiedriski nozīmīga, jāizvērtē, vai personai nodarītais kaitējums ir samērīgs ar sabiedrības ieguvumu no publicētajām ziņām.