„Parasti šādas hidroizolācijas problēmas ir saistītas ar balkoniem un lodžijām, taču terase ir gluži kas cits,” jautājumu komentē Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš. „Dzīvokļa īpašuma likumā, piemēram, ir skaidri pateikts, ka balkona ārējā konstrukcija ir kopīpašuma daļa, bet pārējais ir atsevišķais īpašums, tātad arī grīda un tās hidroizolācija. Savukārt par terasi normatīvajos aktos nekas īpaši nav teikts. Ja terase, kā minēts jautājumā, ir ierakstīta zemesgrāmatā kā atsevišķs īpašums, tad gan par terasi kopumā, gan tās hidroizolāciju ir atbildīgs īpašnieks. Tas ir tāpat kā tad, ja dzīvoklī būtu kāda ūdens noplūde sadzīves tehnikas dēļ – par to ir atbildīgs dzīvokļa īpašnieks."

Kā piespiest īpašnieku savest kārtībā savu īpašumu, lai tas neradītu kaitējumu kaimiņiem?

Dzīvokļa īpašnieks kopā ar nama pārvaldnieku var rakstīt terases īpašniekam vēstuli ar prasību terases grīdas segumu savest kārtībā (tas nav pārvaldnieka obligāts pienākums, bet apzinīgs un pret klientiem atsaucīgs pārvaldnieks to darīs) un brīdinājumu, ka var iestāties atbildība par nodarītiem zaudējumiem. Taču pieļauju, ka terases īpašnieks, visticamāk, labprātīgi nekādus remonta darbus neveiks, noveļot atbildību uz mājas celtniekiem, apsaimniekotāju un tamlīdzīgi.

Tad atliek viens ceļš – ietekmēt caur naudas maku. Zemāk esošā dzīvokļa īpašniekam savs mājoklis ir jāapdrošina. Tiklīdz tas tiks appludināts, jāsauc apdrošinātājs, tiks sagatavots akts, fiksējot, kāda iemesla dēļ tas noticis, un apdrošinātājs, ar regresa prasību noformējot rēķinu, par nodarītajiem zaudējumiem ļoti ātri tiks ar vaininieku galā.