Žogs ir neklasificēta būve, kuras uzstādīšanai nav vajadzīga būvatļauja, bet būvvaldē jāiesniedz paskaidrojuma raksts vai apliecinājuma karte par projektu. Šāda kārtība ir noteikta  MK noteikumu Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 70. punktā. Kādam tieši ir jābūt žogam, cik augsts tas drīkst būt, parasti ir noteikts vietējās pašvaldības saistošajos noteikumos par teritorijas apbūvi.

Lai kaimiņš saņemtu nepieciešamās atļaujas žoga būvniecībai, viņam ir nepieciešams saskaņojums ar citiem kaimiņiem, turklāt sētas jeb žoga uzstādīšanai jāsaņem pašvaldības atļauja. Ja kaimiņi žoga būvniecībai  nepiekrīt, pašvaldība atļauju būvēt žogu nedos.

Ja kaimiņš žogu jau ir uzstādījis bez saskaņojuma ar Jums, tad Jums  ir jāraksta iesniegums pašvaldībai (būvvaldei) ar lūgumu neatļaut ierīkot žogu, norādot savu pamatojumu, kādēļ iebilstat pret žoga būvniecību. Iesniegumā norādītajiem argumentiem ir jābūt pamatotiem, nevis impulsīviem.

Ja žogs tiks uzstādīts bez atļaujas, tā būs nelikumīga būvniecība ar visām no tā izrietošajām sekām, tas nozīmē, ka, konstatējot neatļautu žoga būvniecību,  pie noteiktiem kritērijiem (piemēram, Jūs vairs nevarat piekļūt savam īpašumam vai nav ievērotas lieguma zonas) kaimiņam var uzlikt par pienākumu žogu demontēt.

Civillikums ir vispārējais likums, un atsauce uz noteikto pantu ir vispārēja. Uz žoga būvniecību ir  attiecināmi speciālie normatīvi, kas minēti iepriekš. Ja kaimiņš, būvējot žogu, neievēro to prasības, tad viņam nav tiesību no Jums pieprasīt vai piedzīt izdevumus, kas saistīti ar žoga būvniecību un uzturēšanu.