Jautājumā nav norādīts, kā vecāki līdz šim risinājuši jautājumu par uzturlīdzekļiem, jo no tā atkarīgs, vai šobrīd ir izveidojies uzturlīdzekļu parāds, ko piedzīt. Piemēram, ja pienākums maksāt uzturlīdzekļus līdz šim nav ticis noteikts ar tiesas spriedumu vai vienošanos, kas noslēgta notariāla akta formā, uzturlīdzekļus ar atpakaļejošu datumu piedzīt nevar, un tādā gadījumā tiesa lems par uzturlīdzekļu piedziņu no prasības tiesā iesniegšanas dienas. Citādi ir, ja bērna māte ir vērsusies tiesā jau agrāk vai esat pie zvērināta notāra noslēguši vienošanos par periodiskiem uzturlīdzekļu maksājumiem, kas nav pildīta. Tādā gadījumā neatkarīgi no Jūsu mantiskā stāvokļa un spējas maksāt tiesa lems par uzturlīdzekļu parāda piedziņu. 

Gadījumā, ja uzturlīdzekļu maksātājam ir izveidojies parāds pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas, maksātnespējas procesa ietvaros uzturlīdzekļu saņēmējs tiek skatīts kā kreditors, kam parādnieka maksātnespējas pasludināšanas gadījumā ir jāiesniedz prasījums, lai pretendētu uz līdzekļiem, kas maksātnespējas procesā iegūti no parādnieka gūtajiem ienākumiem un mantas pārdošanas. Sīkāks izklāsts pieejams LV portāla e-konsultācijā “Maksātnespēja un uzturlīdzekļu parāds”.

Runājot par kārtējiem ikmēneša uzturlīdzekļu maksājumiem, jāuzsver, ka  maksātnespējas process neatbrīvo personu no pienākuma uzturēt savu bērnu. Civillikuma 179. panta pirmā daļa nosaka: “Vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt.” Turklāt uzturlīdzekļi Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā ir jānodrošina neatkarīgi no mantas stāvokļa un spējas uzturēt bērnu (Civillikuma 179. panta piektā daļa). Tātad likums neatbrīvo vecāku no pienākuma uzturēt savu bērnu, ja ir piemeklējušas materiālas grūtības. Turklāt persona maksātnespējas procesa laikā netiek atstāta bez iztikas līdzekļiem.

Atbilstoši Maksātnespējas likuma 140. pantā noteiktajam parādniekam ir tiesības bankrota procedūras laikā saņemt vismaz divas trešdaļas no saviem ienākumiem, lai segtu savas uzturēšanas izmaksas, kā arī paturēt mantu, kas viņam būtiski nepieciešama ienākumu gūšanai. Ja parādniekam ir pienākums maksāt kārtējos uzturlīdzekļus sava bērna uzturam, to finansēšanas avots ir tās pašas divas trešdaļas no parādnieka ienākumiem, kas paliek viņas rīcībā bankrota procedūras laikā.

Sarežģītāk, ja persona savas saistības nepilda, aizbildinoties ar maksātnespējas procesu. Fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas fakts ir šķērslis izpildu darbību veikšanai pret parādnieku, piemēram, lai kārtējos uzturlīdzekļu maksājumus ieturētu no parādnieka darba algas. Vienlaikus Maksātnespējas likuma 134. panta otrās daļas 5. punktā noteikts, ka parādnieks pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas zaudē tiesības bez administratora piekrišanas uzņemties jaunas parādsaistības. Tādējādi, nepildot tiesas spriedumā noteikto par uzturlīdzekļu piedziņu un uzkrājot jaunu uzturlīdzekļu parādu, parādnieks pārkāpj Maksātnespējas likumā noteikto kārtību un var tikt sodīts, nepiemērojot vai pārtraucot saistību dzēšanas procedūru.