Energoefektivitātes likuma 10. panta pirmajā punktā noteikts, ka liels uzņēmums ir komersants, pie kura nodarbināti vairāk nekā 249 darbinieki vai kura pārskata gada apgrozījums pārsniedz 50 miljonus eiro un gada bilance kopumā – 43 miljonus eiro.

Ja uzņēmumā ir daudz struktūrvienību visā Latvijā (un šādi gadījumi ir, piemēram, apsardzes kompānijas), jāizvērtē, kuriem uzņēmuma objektiem (telpām, transportlīdzekļiem, citām iekārtām) jāveic energoaudits. Attiecībā uz ēkām, kurās atrodas uzņēmuma struktūrvienības, jāievēro Ēku energoefektivitātes likuma 7. panta pirmās daļas 3. un 4. punkta nosacījumi:

1) ēkas energoaudits īrētai vai nomātai ēkas daļai nav jāveic, ja tās apkurināmā platība nepārsniedz 50 kvadrātmetrus vai ja tās apkurināmā platība pārsniedz 50 kvadrātmetrus, bet šai ēkas daļai nav  individuālas energonesēja vai siltumenerģijas uzskaites (t.i., nav uzstādīts siltumenerģijas skaitītājs šai īrētajai ēkas daļai);

2) ja tiek īrēta ēkas daļa, kuras apkurināmā platība pārsniedz 50 kvadrātmetrus, un šai ēkas daļai ir  individuāla energonesēja vai siltumenerģijas uzskaite (ir uzstādīts siltumenerģijas skaitītājs šai ēkas daļai), tad ēkas daļas īrniekam vai nomniekam ir tiesības pieprasīt ēkas īpašniekam veikt ēkas daļas energoauditu. No 2016. gada 1. janvāra atbilstoši Ēku energoefektivitātes likuma Pārejas noteikumu 3. punktam šāda prasība ēkas īpašniekam ir obligāti jāizpilda;

3) ja tiek īrēta vai nomāta visa ēka, atbilstoši Ēku energoefektivitātes likuma 7. panta pirmās daļas 3.punktam pēc īrnieka vai nomnieka pieprasījuma ēkas īpašniekam ir pienākums veikt ēkas energosertifikāciju (energoauditu);

4) ja tiek izīrēta vai iznomāta visa ēka, kura ir kultūras piemineklis vai kurā atrodas kultūras pieminekļi, kā arī kultūras pieminekļu teritorijās esošas ēkas, tad šādu ēku energoauditu var veikt, ja energoaudita veikšana neapdraud šo kultūras pieminekļu saglabāšanu vai nepazemina to kultūrvēsturisko vērtību.