Dēlam palika 18 gadi, mācās 11. klasē vidusskolā. Tēvs pēkšņi paziņoja, ka nemaksās vairs alimentus, jo bērns ir pilngadīgs. Turklāt viņš nav maksājis alimentus 3 mēnešus vēl pirms tam un ir vēl parādā, kad dēlam bija 17 gadi. Drēbes viņš pēdējā gada laikā nav viņam vispār nopircis, visu es. Vēlos sniegt prasību tiesā, bet nezinu, vai ir jēga un cik prasīt. Tēva ienākumi uz rokas ir 4000 eiro (pats pateica, ieņem augstu amatu). Līdz šim viņš maksāja 150 eiro mēnesī. Vairāk neprasīju, jo pašai bija labi apmaksāts darbs un vilku, cik varēju, negribējās tērēt enerģiju uz to, jo viņš uzskata, ka 150 ir pietiekami un “netaisoties maksāt mana dzīvokļa kredītu”. Reiz jau mēģināju runāt, jo parēķināju, cik lieli ir izdevumi, – trešdaļa no izdevumiem, kas, manuprāt, attiecas uz bērnu (vienīgā mājokļa, kurā dzīvoju ar dēlu, kredīts un komunālie maksājumi (apkure, elektrība, internets (e-klasei vajag internetu), skolas pusdienu nauda, telefons, frizieris, futbols, ēšana mājās) – un kopā sanāca  ap 400 eiro, un tas ir bez apģērba, skolas ekskursijām un izklaidēm. Tātad man būtu tiesības prasīt pusi - 210 eiro? Vai pareizi saprotu? Kādu laiku biju bez darba, tagad dabūju jaunu, bet ienākumi saruka par 30%, un bez šiem alimentiem vispār iztikt šobrīd nevaram. Dēls dzīvo pie manis, tēvu redz katras otrās brīvdienas. Viņš uzskata, ka man nav tiesību prasīt vairāk par 150 eiro, tagad pēc pilngadības vispār tādu nav. Vai tā ir? Vai kredīts par dzīvokli, kurā bērns dzīvo jau desmit gadus un kuru pirku par savu naudu, lai nebūtu jāmētājas par īrētiem, lai bērnam būtu jumts virs galvas, netiek skaitīts? Mans kredīts (250 eiro) ir mazāks nekā īre par tādu dzīvokli. Mums bērna tēvs dzīvokli neatstāja, jo pameta mani stāvoklī un aizgāja pie citas, ar kuru jau izšķīries, un jau ir trešā sieva un vēl divi bērni. Pa šo laiku, kad es kā vientuļā māte sitos pa dzīvi, lai bērnam nodrošinātu normālu dzīvi, viņš jau uzcēlis divas mājas savām pēdējām divām sievām, braukā ar dārgu mašīnu, ārzemju ceļojumos utt. Diemžēl skumji, ka internetā ir informācija tikai par minimālo uzturlīdzekļu apmēru, bet nekur nav pateikts apmērs, kādu māte var prasīt, ja tēvs ir turīgs un gatavs maksāt, piemēram, tikai 100 eiro. Vai tiešām ir tā, ka pat tad, ja tēvs pelna 4000 eiro, māte saņem, piemēram, 800, uz bērnu attiecināmie izdevumi ir, piemēram, 400, tiesā var prasīt tikai minimumu? Vismaz tā izriet no informācijas, kas atrodama. Vai tiešām nevarēja traktēt likumu tā, ka alimentu apmērs, piemēram, ir 30% apmērā no tēva algas, bet ne vairāk kā 1/5 no izdevumiem, kas saistīti ar bērna uzturēšanu, un tad vēl kādas atkāpes par īpaši slimiem bērniņiem un citiem ārkārtas gadījumiem? Šā brīža likums runā tikai par minimālo, un tēvi to izmanto – uzskata, ka bērnam vairāk nevajag. Vai tiešām bērni ir to vērti? Sanāk, ka bagāti papuči dzīvo glauni, bet viņu bērni, kas varētu dzīvot labāk, pakļauti nabadzībai, jo mātes velk kā nu var un spiestas atteikties no daudz kā. Naudas man advokātiem nav, jo, kā jau teicu, esmu īslaicīgās grūtībās un bez alimentiem, kamēr bērns pabeidz skolu, nevaram.