Kā skaidro Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš, pagasta pārvalde var pati uzņemties apsaimniekotāja pienākumus (un šādi piemēri Latvijā ir), it sevišķi, ja tās teritorijā ir tikai dažas nelielas dzīvokļu mājas, kas joprojām pieder pašvaldībai. Taču pagasta pārvaldei tas nekādā ziņā nav jādara obligāti. Taču uzspiest dzīvokļu īpašniekiem apsaimniekotāju pašvaldība nevar.

““Dzīvokļa īpašuma likuma” 1. pantā ir noteikts, ka ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu var nodarboties dzīvojamās mājas īpašnieks vai pārvaldnieks,” skaidro V. Peipiņš. Pārvaldnieks savukārt ir “pilngadīga un rīcībspējīga fiziskā vai juridiskā persona, kas uz pārvaldīšanas līguma pamata veic dzīvojamās mājas īpašnieka uzdotās pārvaldīšanas darbības”.

Tātad dzīvokļu īpašnieki var apsaimniekot māju paši, ievēlot kādu atbildīgo personu, piemēram, mājas vecāko, kas sekotu mājas tehniskajam stāvoklim un gādātu par naudas uzkrājumu un remontiem. V. Peipiņš atgādina - Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā ir noteikts, ka visa atbildība par mājas pārvaldīšanas procesu gulstas uz mājas īpašnieku. “Ja māja nebūs pienācīgi uzturēta un kaut kas notiks, piemēram, iegrūs jumts, atbildīgi būs visi dzīvokļu īpašnieki kopā.”

Ja dzīvokļu īpašnieki paši nevēlas vai nespēj uzņemties mājas apsaimniekošanas pienākumus, tad viņiem pilnsapulcē ir jālemj par pārvaldīšanas līguma slēgšanu ar kādu apsaimniekotāju. Vai tas būs pagasta pārvaldes ieteiktais, vai pašu nolūkots, tā ir dzīvokļu īpašnieku brīva izvēle. Dzīvokļa īpašuma likuma 16. pantā un 17. pantā ir izskaidrota dzīvokļu īpašnieku kopuma kompetence un lēmumu pieņemšanas nosacījumi.