Lai lemtu par jebkuru dzīvojamās mājas apsaimniekošanas jautājumu (tai skaitā nodibinātu dzīvokļu īpašnieku biedrību slēgtu koplīgumu), nepieciešama vismaz 50% plus viena dzīvokļu īpašnieka piekrišana. Likumdošana piedāvā divus mājas pārvaldīšanas variantus: veidot dzīvokļu īpašnieku biedrību vai slēgt koplīgumu, ar kuru pilnvaro kādu fizisku vai juridisku personu pārvaldīt un apsaimniekot šo īpašumu.

Ja kopsapulce pieņem lēmumu veidot biedrību, jāievēro, ka tās reģistrācijai būs nepieciešams lēmums par biedrības reģistrāciju, jābūt noteiktam valdes sastāvam, apstiprinātiem statūtiem. Kopsapulce arī izvirza pilnvaroto personu, kas gatavos nepieciešamos dokumentus, un izlemj, cik bieži tiks sasauktas turpmākās sapulces.

Vēl viena iespējamā pārvaldes forma ir koplīgums, kas izdevīgs mājām ar nelielu dzīvokļu skaitu. Arī šajā gadījumā nepieciešamas 50% + 1 balss. Slēdzot koplīgumu, kādam no dzīvokļu īpašniekiem kopsapulce uztic mājas pārvaldīšanu, kopīgi izlemj, kā maksās, kā veidos uzkrājumus un kā par tiem atskaitīsies. Visi šie jautājumi tiek atspoguļoti šajā līgumā.

Pilnvarojuma līgums ietilpst grupā – tiesiski darījumi, tādēļ uz to attiecas noteikumi par darījumu slēgšanu, iesaistītām personām, saturu, izpildi, neizpildīšanas sekām, kas kopīgi visiem tiesiskiem darījumu līgumiem. Pilnvarojuma līgums ir viens no saistību nodibināšanas veidiem, ko slēdz, lai organizētu savu lietu pārzināšanu un kārtošanu. Līgums nav jāreģistrē nevienā institūcijā, kā arī nav obligāta notariāla apliecināšana.

Ja nav notikusi dzīvokļu īpašnieku kopsapulce, ja minētās darbības nav veiktas, tad biedrība jeb kopa (kā minēts vēstulē) nav likumīga un nelikumīgi ar apsaimniekošanu un naudas iekasēšanu nodarbojas arī izvirzītā persona.