Asteroīds, kura diametrs ir apmēram viens kilometrs, 2011. gadā saņēma pagaidu apzīmējumu 2011 SF81 un tas pieder Galvenās asteroīdu joslas pārstāvjiem. Līdz šim sešu opozīciju (pietuvošanās Zemei) laikos iegūtie 103 mērījumi ļauj ar precīzitāti līdz 0".73 loka sekundēm noteikt tā atrašanās vietu 100 gadu griezumā. Atklājēja I. Eglīša ieteiktais asteroīda nosaukums publicēts IAU izdevumā WGSBNBulletin.
Asteroīds Rozenštrauhs riņķo vidēji apmēram 1,81 astronomisko vienību (aptuveni 271 miljoni kilometru) attālumā no Saules, pa izstieptu eliptisku trajektoriju, kura izvietota starp Marsu un Jupiteru. Lielā izstiepuma dēļ asteroīds laiku pa laikam pietuvojas Zemes orbītai ievērojami tuvāk un tā minimālais attālums līdz tai ir mazāks par 1 AV (apmēram 122 milj. km). Vienu apli tas veic 3,65 gados. Atklāšanas brīdī šis kosmosa ceļinieks atradās ļoti zemu pie debess Zivs zvaigznājā un bija redzams tikai ar ļoti jaudīgo Baldones Šmita teleskopu, jo tā spožums sasniedza vien 20,5 zvaigžņlielumu.
“Vārds “Rozenštrauhs”, man saistās ar bērnības atmiņām, kad ģimenes jubilejās ciemiņi labprāt, mana tēva ģitāras pavadībā, skanīgi dziedāja tās dziesmas kuras tautā nesa savos koncertos Eduards Rozenštrauhs. “Vecpiebalgas ūdensrozes”, “Vecās dzirnas”, “Jāņu nakts”, “Jaunība” un daudzas citas mani aizkustina, nerunājot nemaz par “Zilo lakatiņu”, kurš kļuva par latviešu strēlnieku himnu. Es pilnā mēra piekrītu enciklopēdijā1 publicētajam latviešu dziesminieka Eduarda Rozenštrauha daiļrades novērtējumam: “Dziesminieks E. Rozenštrauhs, apvienojot skaņraža un izpildītāja talantus, ir unikāla personība – fenomens Latvijas pēckara mūzikas vēsturē kā oficiāli neatzīts, bet tautā mīlēts mūziķis, kura daiļrade guva plašu izplatību bez ieskaņojumu, radio, televīzijas, nošu starpniecības, viņa dziesmām ceļojot no mutes mutē. Viņa dziesmas tika izpildītas, nezinot to autora vārdu, daļa folklorizējās”,” komentē Ilgmārs Eglītis.
1 Latvijas Nacionālā enciklopēdija
https://enciklopedija.lv/skirklis/162845-Eduards-Rozen%C5%A1trauhs
