DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 4 minūtes

LU pētnieki ideju darbnīcās novados meklēs risinājumus vietējo kopienu potenciāla attīstībai

Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes (ESZF) pētnieki novembrī aicina iedzīvotājus, pašvaldību pārstāvjus, sociālos darbiniekus un citus interesentus uz ideju darbnīcām Kuldīgā, Balvos, Bauskā un Cēsīs, lai kopīgi meklētu atbildes un risinājumus pakalpojumu pieejamības un kvalitatīvas dzīves nodrošināšanai nelielās apdzīvotās vietās un iedzīvotāju savstarpējā atbalsta stiprināšanai.

LU ESZF Latvijas novados organizēto ideju darbnīcu “Kā būt stiprākiem kopā” mērķis ir veicināt sadarbību starp iedzīvotājiem, profesionāļiem un pašvaldību, meklējot praktiskus risinājumus sarūkošu lauku kopienu vajadzībām un iespējām.

Pirmā ideju darbnīca “Kā būt stiprākiem kopā” notiks 2026. gada 6. novembrī plkst. 12.00–15.00 Kuldīgā, LU Kuldīgas filiālē, Kalna ielā 19, aizsākot kopīgu risinājumu meklēšanu vietējo kopienu vajadzībām un attīstības iespējām.

Aicinām visus interesentus pieteikties ideju darbnīcai Kuldīgā: https://ej.uz/hvp5.

“Īpašu uzmanību tikšanos laikā ideju darbnīcās pievērsīsim kopienu sociālajam darbam, kas līdz šim ir nepietiekami izmantots resurss,” uzsver asociētā profesore Baiba Bela. “Tas var palīdzēt stiprināt vietējo iedzīvotāju labbūtību, drošību, savstarpējo atbalstu un spēju risināt visneatliekamākās problēmas un pārvarēt visdažādākos izaicinājumus.”

Iedzīvotāju skaita samazināšanās, pakalpojumu attālināšanās un arvien aktuālākais jautājums par gatavību dažāda veida krīzēm liek meklēt jaunus risinājumus, kā vietējām kopienām kļūt saliedētākām un noturīgākām. Darbnīcās to dalībnieki varēs dalīties pieredzē, pārrunāt vietējās kopienas izaicinājumus un kopīgi izstrādāt priekšlikumus iedzīvotājiem svarīgu jautājumu turpmākai risināšanai.

Ideju darbnīcā ESZF pētnieki pastāstīs par pētījuma pirmajiem rezultātiem, iepazīstinās ar kopienu sociālo darbu un piedāvās iespēju ne tikai paust savu viedokli, bet arī rast jaunas sadarbības iespējas un apzināt, kā iedzīvotāji, pašvaldība un sociālā darba speciālisti var cits citu konkrēti un praktiski atbalstīt ikdienā un krīzes situācijās.

Turpmākās ideju darbnīcas ieplānotas 16. novembrī Balvos, 23. novembrī Bauskā un 25. novembrī Cēsīs.

Darbnīcas tiek organizētas, ESZF pētniekiem īstenojot Latvijas Zinātnes padomes (LZP) atbalstīto fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu “Kā sociālais darbs var palīdzēt kopienu noturības stiprināšanā? Sociālais darbs kopienu noturībai starp globāliem izaicinājumiem un lokālu rīcību”.

Pētījumu projekta mērķis ir visaptveroši izprast lielo kopējo izaicinājumu un vietējo kopienu sarežģīto mijiedarbību, noskaidrojot sociālā darba lomu kopienu noturības stiprināšanā. Pētnieki analizē, kā kopiena, pašvaldība un sociālie darbinieki sadarbojas, vietējā līmenī risinot savstarpēji saistītus un daudzdimensionālus globālos izaicinājumus.

Par pētījumu

LZP atbalstītais fundamentālo un lietišķo pētījumu projekts “Kā sociālais darbs var palīdzēt kopienu noturības stiprināšanā? Sociālais darbs kopienu noturībai starp globāliem izaicinājumiem un lokālu rīcību” (Nr. lzp-2024/1-027) noris LU ESZF zinātņu prodekānes profesores Ivetas Reinholdes vadībā, kopā ar viņu to veic vadošās pētnieces Baiba Bela, Līga Rasnača un Liesma Ose, kā arī jaunās zinātnieces Aiga Romāne-Meiere un Endija Rezgale-Straidoma, projektā iesaistot arī studentus, tādējādi stiprinot zinātnē balstītu studiju procesu un pieredzi pētniecībā. LU ESZF pētnieki projektu sāka 2025. gadā, un to īsteno trīs gadu laikā.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Finansējums zinātnei – 0,8% no IKP (Eurostat, 2023) – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 19% ir informēti par kādu konkrētu Latvijas zinātnieku sasniegumu.

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI