Viņš bija viens no 23 Latvijas un Igaunijas pārstāvjiem, kuri no 2026. gada 14. līdz 16. septembrim piedalījās Saarte Koostöökogu organizētajā MarTe pieredzes apmaiņas vizītē.
Trīs dienu pieredzes braucienā dažādu nozaru eksperti apmeklēja akvakultūras uzņēmumus, jūras pētniecības organizācijas, biotehnoloģiju uzņēmumus un inovāciju centrus Glāzgovā, Obanā un Edinburgā. Vizītes tēmas aptvēra ilgtspējīgu akvakultūru, jūras aļģu audzēšanu, jūras pētniecību, aprites bioekonomiku, pētniecības un uzņēmumu sadarbību, kā arī jaunu tehnoloģiju komercializāciju.
Latvijai un Baltijas jūras reģionam šī pieredze ir nozīmīga ne tikai, lai pārņemtu gatavus risinājumus no Skotijas, bet lai labāk izprastu, kādi sadarbības modeļi, infrastruktūra un inovāciju atbalsta mehānismi palīdz jūras idejām attīstīties tālāk. Sākot ar pētniecību un pirmajiem eksperimentiem un beidzot ar uzņēmējdarbību, investīcijām un praktisko pielietojumu.
Eksperiments pudelē ir tikai sākums
Viens no interesantākajiem Skotijas piemēriem bija biotehnoloģiju uzņēmums MiAlgae, kura pirmsākumi meklējami Edinburgas Universitātē. Tā dibinātājs Duglass Mārtins (Douglas Martin) pirmos eksperimentus ar mikroaļģēm veica vēl studiju laikā. Šodien uzņēmums ražo omega-3 taukskābēm bagātas mikroaļģes, ko izmanto dzīvnieku barības ražošanā.
Īpaša ir arī izvēlētā ražošanas pieeja - mikroaļģu audzēšanai MiAlgae izmanto barības vielām bagātu šķidrumu, kas rodas viskija ražošanā. Tādējādi vienas nozares blakusprodukts kļūst par izejvielu citā nozarē.
Tomēr mērogošana no laboratorijas eksperimenta uz rūpniecisku ražošanu prasa pārbaudīt daudz vairāk nekā pašu mikroaļģu audzēšanas procesu. Heriota-Vata Universitātes (Heriot-Watt University) IBioIC FlexBIO pētniecības infrastruktūrā MiAlgae izmēģināja, kā mikroaļģes atdalīt no aptuveni 150 litriem fermentācijas šķidruma, lai novērtētu tehnoloģijas piemērotību lielāka mēroga ražošanai.
Mārtiņš Lastovskis uzsver, ka šādas izmēģinājumu iespējas ir īpaši vērtīgas uzņēmējdarbības sākumposmā. Studentiem, pētniekiem un uzņēmējiem tās ļauj pārbaudīt savu ideju dzīvotspēju, pirms pieņemt lēmumu par ievērojamiem ieguldījumiem ražošanas iekārtās un infrastruktūrā.
“Lai gan Baltijas jūrai ir savi īpašie vides apstākļi, vairākas Skotijā redzētās pieejas un tehnoloģijas, īpaši jūras resursu pārstrādē un jaunu produktu izstrādē, būtu iespējams pielāgot arī Latvijai,” norāda Lastovskis.
Kā nelielas audzētavas palīdz attīstīt jaunu nozari?
Latvijā jūras makroaļģu un mīdiju audzēšana vēl nav izveidojusies par nostiprinātu uzņēmējdarbības nozari. Lastovskis uzskata, ka tās attīstību varētu veicināt pētniecības infrastruktūra un jūrā ierīkotas izmēģinājumu teritorijas, kur iespējams pārbaudīt, kuras audzēšanas tehnoloģijas ir piemērotas Baltijas jūras apstākļiem.
Arī Skotijā jūras makroaļģu audzēšana vēl ir attīstības stadijā. Tomēr jau esošās audzētavas nodrošina pētniekiem nepieciešamos datus un biomasu, ko var izmantot pārstrādes izmēģinājumos un jaunu produktu izstrādē.
Nozares attīstībā būtisku lomu spēlē arī tirgus. Audzētājiem jāiegulda līdzekļi vēl pirms pirmās ražas un bieži vien arī pirms līguma ar pircēju. Turklāt sezonāli iegūtās makroaļģes ir ātri jāpārstrādā vai jāiekonservē, kas palielina izmaksas. Savukārt lielajiem pircējiem vajadzīgas regulāras un prognozējamas piegādes, bet audzētājam paplašināt ražošanu bez garantētiem pasūtījumiem ir finansiāli riskanti.
Šajā situācijā koplietojama pētniecības un izmēģinājumu infrastruktūra var palīdzēt savest kopā audzētājus un produktu izstrādātājus. Izmantojot saražoto, iespējams pārbaudīt dažādas pārstrādes metodes, novērtēt produktu potenciālu un labāk sagatavoties komerciālai ražošanai.
Kur uzņēmējam atrast īsto sadarbības partneri?
Mārtiņš Lastovskis par vienu no lielākajiem šķēršļiem Latvijas jūras nozares attīstībā uzskata vienotas sadarbības platformas trūkumu. Viņa ieskatā nozarei būtu nepieciešams zilās ekonomikas klasteris vai centrs, kas apvienotu jūras izmēģinājumu teritorijas, mūsdienīgu pētniecības infrastruktūru un uzņēmumus, pētniekus un citas organizācijas ar kopīgām interesēm.
Šāda centra nozīme būtu ļoti praktiska: uzņēmējs ar jaunu tehnoloģisku ideju varētu atrast pētniecības partneri, noskaidrot, kur iespējams pārbaudīt iecerēto risinājumu, un saņemt atbalstu tā tālākai attīstībai.
Skotijā vairāku organizāciju pieredze parāda, kā šāda sadarbība var darboties. Highlands and Islands Enterprise izveidotais Eiropas Jūras zinātnes parks (European Marine Science Park) piedāvā uzņēmumiem telpas un attīstībai nepieciešamo infrastruktūru. Ilgtspējīgas akvakultūras inovāciju klasteris (Sustainable Aquaculture Innovation Cluster, SAIC) palīdz uzņēmumiem atrast pētniecības partnerus un attīstīt kopīgus projektus, savukārt FlexBIO nodrošina specializētas iekārtas tehnoloģisko procesu pārbaudei lielākā mērogā.
Pieredzes vizīte vienlaikus ļāva ieraudzīt, cik dažādas nozares ietilpst zilajā ekonomikā. Jūras makroaļģu audzēšana, kuģubūve un atkrastes vēja enerģētika atšķiras gan pēc izmantotajām tehnoloģijām, gan uzņēmējdarbības modeļiem, tomēr vairākām no tām ir līdzīgas vajadzības pēc pētniecības, izmēģinājumu infrastruktūras un sadarbības partneriem.
“Vizītes laikā īpaši vērtīgi bija uzklausīt dažādu nozaru pārstāvjus un saprast, cik daudzi izaicinājumi ir kopīgi vairākām mūsu reģiona valstīm,” atzina Lastovskis.
Viņaprāt, Latvijas zilās ekonomikas attīstībai nepieciešams skaidrs ilgtermiņa redzējums un sadarbības sistēma, kas uzņēmējiem ir pieejama arī ikdienā. Jaunas idejas attīstītājam vajadzētu zināt, kur meklēt ekspertu palīdzību, kur izmēģināt savu tehnoloģiju un kā saņemt atbalstu nākamajam attīstības posmam.
Skotijā gūtā pieredze un iespējas to izmantot Latvijā būs viens no tematiem arī MarTe Latvijas kopienas seminārā “Zilās ekonomikas attīstība: izaicinājumi, risinājumi un turpmākās rīcības virzieni”, kas 5. un 6. novembrī notiks Rīgas Tehniskās universitātes bibliotēkā sadarbībā ar RTU Latvijas Jūras akadēmiju.
Pasākumā pētnieki, uzņēmēji, politikas veidotāji un nevalstisko organizāciju pārstāvji strādās pie turpmākās rīcības priekšlikumiem, sadarbības iespējām un jūras inovāciju komercializācijas jautājumiem.
Programma un pieteikšanās: https://ej.uz/sr64.
Par projektu MarTe
MarTe ir Eiropas Savienības programmas “Apvārsnis Eiropa” projekts (2025–2028), kurā Latvijas un Igaunijas partneri sadarbojas, lai veicinātu jūras tehnoloģiju un zilās ekonomikas attīstību Baltijas jūras reģionā. Projekta mērķis ir izveidot kopīgu jūras tehnoloģiju izcilības centru, kas palīdzētu pētniekiem un uzņēmējiem attīstīt un pārbaudīt jaunas tehnoloģijas, atrast sadarbības partnerus un ieviest inovācijas praksē. Projekts aptver tādas jomas kā viedās ostas, atkrastes enerģija, jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un jūras vides aizsardzība.
Plašāk par projektu: https://www.marinetechub.eu/.
