Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirkņa amatpersonas saņēma informāciju, ka kāda Preiļu novada iedzīvotāja ir saņēmusi telefona zvanus no nenoskaidrotām personām, kuras uzdevās par bankas un telekomunikāciju uzņēmuma darbiniekiem. Zināms, ka viltvārži ar viltu ieguvuši sievietes uzticību un pierunāja viņu nodot naudu, lai tā atrastos drošībā. Zināms, ka cietusī pārskaitīja 9000 eiro. Vēlāk pie viņas ieradās “naudas mūlis”, kurš nosauca četru ciparu kodu, un viņa atdeva viņam aploksnē ieliktos 6000 eiro.
Saņemot informāciju par notikušo, likumsargi nekavējoties uzsāka kriminālprocesu un, veicot operatīvos pasākumus, saistībā ar šo krāpšanas izdarīšanu 2025. gada 23. septembrī aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu aizturēja 1992. gadā dzimušo Moldovas pilsoni.
Turpinot izmeklēšanu uzsāktajā kriminālprocesā policijas darbinieki noskaidroja, ka aizturētais vīrietis mantkārīgos nolūkos legalizēja noziedzīgi iegūtos līdzekļus.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirkņa amatpersonas ir pabeigušas izmeklēšanu kriminālprocesā par četriem noziedzīgiem nodarījumiem — krāpšanu, krāpšanas mēģinājumu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas mēģinājumu. Noziedzīgie nodarījumi kvalificēti pēc Krimināllikuma 195. panta otrās daļas, 177. panta pirmās daļas un 15. panta ceturtās daļas.
Valsts policija atgādina, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek pierādīta likumā noteiktajā kārtībā.
Krāpnieku metodes ir izsmalcinātas un ciniskas, tādēļ Valsts policija aicina iedzīvotājus pasargāt sevi no krāpšanas, atceroties būtiskāko:
- neturpināt sarunu, ja ir kaut mazākās aizdomas par krāpniecību;
- neizpaust bankas piekļuves datus (Smart-ID), paroles vai autorizācijas kodus;
- nekavējoties bloķēt piekļuvi bankas kontam un sazināties ar banku, ja rodas aizdomas par datu kompromitēšanu;
- neinstalēt attālinātās piekļuves programmas pēc svešinieku aicinājuma;
- pēc sarunas pašiem sazināties ar banku vai attiecīgo iestādi, ja rodas aizdomas par krāpšanu;
- nemaksāt personām, kuras piedāvā atgūt iepriekš krāpšanas rezultātā zaudētos līdzekļus;
- nepārskaitīt naudu uz tā dēvētajiem “drošības kontiem” vai nepazīstamiem bankas kontiem;
- izkrāpto līdzekļu atgūšana iespējama tikai tiesībsargājošo iestāžu un tiesas ceļā – jebkādi solījumi par ātru naudas atgūšanu ārpus oficiālām institūcijām ir maldinoši.
Lai mazinātu krāpšanu skaitu un pasargātu sevi un savus tuviniekus, Valsts policija aicina regulāri iepazīties ar drošības padomiem un populārākajiem krāpšanas veidiem, to pazīmēm un rīcības algoritmiem. Ar šo informāciju iespējams iepazīties Valsts policijas mājaslapā: vp.gov.lv → Populārākie krāpšanas veidi.
