Piemiņas plāksnes izveide Bertai Pīpiņai tika rosināta, lai godinātu viņas nozīmīgo ieguldījumu Latvijas politiskajā un sabiedriskajā dzīvē. Pēc Rīgas domes Pieminekļu padomes ieteikuma plāksni nolemts veltīt arī Ērmanim Pīpiņam-Vizulim, tādējādi izceļot abu personību devumu Latvijas kultūrā, izglītībā un sabiedrības attīstībā.
Berta Pīpiņa bija sabiedriskā darbiniece, politiķe un literāte, viena no 20. gadsimta pirmās puses redzamākajām latviešu sabiedriski politiskajām darbiniecēm. Viņa bija vienīgā sieviete, kura starpkaru periodā ievēlēta Saeimā, kā arī viena no pirmajām sievietēm Rīgas domes deputātes amatā. Rīgas domē Berta Pīpiņa ieņēma vairākus atbildīgus amatus, kā arī vadīja Latvju sieviešu nacionālo līgu. Literatūrā viņa debitēja 1935. gadā ar romānu “Lejaskrodznieces meitas”.
Ērmanis Pīpiņš-Vizulis bija literatūrkritiķis, pedagogs, žurnālists, tipogrāfijas īpašnieks, uzņēmējs un politiķis, kā arī viens no ievērojamiem jaunstrāvniekiem. 1913. gadā pēc arhitekta Jāņa Alkšņa projekta viņš uzcēla sešstāvu namu Ģertrūdes ielā 69/71, kas mūsdienās ir valsts aizsargājams reģiona nozīmes kultūras piemineklis.
Piemiņas plāksnes koncepcijas un dizaina autors ir mākslinieks un dizainers, Latvijas Mākslas akadēmijas POST katedras vadītājs docents Armands Zelčs. Plāksni izgatavojis metālmākslinieks, dizainers un tēlnieks Uģis Traumanis.
Piemiņas plāksnes izveidi iniciējusi tiesību vēsturniece Liene Dreimane. Ideju īstenojusi Rīgas pieminekļu aģentūra, un tās realizācijai finansējums piešķirts no Rīgas pašvaldības budžeta.
