Rīgas 825. dzimšanas dienas svinības kļuvušas par vienu no vērienīgākajiem šā gada kultūras notikumiem galvaspilsētā, apliecinot, ka Rīga spēj radīt starptautiski pievilcīgus, mākslinieciski daudzveidīgus un mūsdienīgus pilsētas svētkus. Jubilejas svinību pasākumus kopumā apmeklējuši 387 000 cilvēku, savukārt svētku programmas vietne rigasvasara.lv piesaistījusi 314 000 apmeklētāju, bet svētku lietotne lejupielādēta 12 000 reižu.
Kopumā “Rīgas vasaras” pasākumu programmā norisinājās 53 pasākumi laikā no 1. līdz 30. augustam. Pasākumu skaits pieaudzis par vienpadsmit pasākumiem, salīdzinot ar pagājušo gadu. Apmeklētākie pasākumi bija Rīgas dzimšanas dienas svinības 11. novembra krastmalā “Atver Rīgu! Kods 825”, ko apmeklēja 60 000 apmeklētāji, Red Bull Showrun ar 55 000 apmeklētāju, Krastu mači ar 45 000 apmeklētājiem un Kreisā krasta svētki ar 30 000 apmeklētājiem.
Kopš 2023. gada “Rīgas vasaras” apmeklētāju skaits no 63 00 apmeklētājiem audzis līdz 387 000 apmeklētāju.
Šogad kopējais “Rīgas vasaras” pasākumu finansējums bija 1,7 miljoni eiro.
Kultūras komisijas vadītājs Dāvis Stalts uzsver, ka šā gada panākumu pamatā bijusi ne vien vērienīga programma, bet arī cieši koordinēta pieeja tās veidošanai. “Manuprāt, šogad mums izdevās kaut kas daudz nozīmīgāks par vienkārši labi noorganizētiem pilsētas svētkiem. Mums izdevās pierādīt, ka Rīga spēj būt radoši drosmīga, ambicioza un vienota pilsēta. Šo panākumu atslēga nebija tikai budžets, organizatoriskā pieredze vai profesionāla pasākumu producēšana. Tā bija cilvēku attieksme – tas īpašais iekšējais adrenalīns, vēlme pārsteigt, apliecināt savu radošo varēšanu un izdarīt kaut ko tādu, ar ko pēc tam patiesi lepoties. Svētku vadības darba grupā mēs strādājām plecu pie pleca. Nevis katrs savā institucionālajā lauciņā, bet kā viena komanda ar kopīgu mērķi. Un šoreiz tas patiešām nostrādāja. Esmu gandarīts, ka izdevies panākt vienotu redzējumu starp pašvaldības kultūras organizatoriem, dažādiem departamentiem, tūrisma un mārketinga profesionāļiem un neatkarīgajiem producentiem. Šo sadarbības modeli mēs ne tikai saglabāsim, bet attīstīsim arī turpmāk,” norāda Dāvis Stalts.
Drosmīga ideja, kas precīzi sasniedza mērķi
Rīgas 825. jubilejas svinību vadmotīvs “Atver Rīgu! Kods: 825” kļuva par vienojošu atslēgu daudzveidīgajai pasākumu programmai, aicinot rīdziniekus un pilsētas viesus no jauna atklāt galvaspilsētas vēsturi, apkaimes, kultūrtelpu, mūsdienu radošās izpausmes un nākotnes iespējas.
Būtiska loma svētku mākslinieciskās ieceres veidošanā bija režisoram Jurim Jonelim, kurš ienesa svaigu un konceptuāli atšķirīgu skatījumu uz pilsētas jubilejas svinību tvērumu. Savukārt svētku vizuālo identitāti veidoja mākslinieks Reinis Pētersons, piešķirot jubilejai spilgtu un atpazīstamu tēlu.
“Kad kopīgi nonācām pie nosaukuma “Atver Rīgu! Kods: 825”, tas sākotnēji šķita diezgan riskants šāviens nezināmajā. Tas nebija ierasts, tradicionāls pilsētas jubilejas sauklis. Taču mēs šai idejai noticējām un, manuprāt, trāpījām precīzi mērķī,” uzsver Stalts.
Rīga svinēja ne tikai centrā, bet visā pilsētā
Rīgas 825. jubileja tika veidota kā plaša, visu augustu aptveroša kultūras programma, kurā lielie notikumi pilsētas centrā mijās ar apkaimju svētkiem, muzikālajiem parkiem, laikmetīgās mākslas iniciatīvām, sporta un gastronomijas notikumiem.
Jubilejas mēnesi ievadīja Kreisā krasta svētki Uzvaras parkā, savukārt muzikālo parku programma atdzīvināja Dzegužkalna estrādi, Vērmanes dārzu un Ziemeļblāzmas parku.
Īpašu noskaņu svinībām piešķīra elektroniskās mūzikas koncerts Rātslaukumā, kas apvienoja mūziku, gaismu un laikmetīgu pilsētvides pieredzi. Operas skvērā tapušais brīvdabas svētku restorāns “Atver logu uz Rīgu!” savienoja gastronomiju, mūziku un pilsētas kultūras mantojumu, piedāvājot neierastu veidu, kā svinēt Rīgas dzimšanas dienu.
Par svētku kulmināciju kļuva 15. augusta programma 11. novembra krastmalā, kur dažādu paaudžu Latvijas mūziķu uzstāšanās pārauga koncertstāstā “Mana partitūra Rīga”. Tas vienuviet savienoja populāro mūziku, akadēmisko muzicēšanu, koru skanējumu un laikmetīgu audiovizuālo režiju. Svētku daudzveidību papildināja arī starptautiskais laikmetīgā cirka un ielu mākslas festivāls “Re Rīga!”, ielu muzicēšanas un mīmu mākslas svētki, mākslas performance “Zirgi ienāk pilsētā”, “Krastu mačs”, auto un motorsporta šovs “Red Bull Showrun”, kā arī laikmetīgās pilsētvides kultūras notikumi, tostarp ielu mākslas festivāls “ROW Baltics” Sarkandaugavā. Dzimšanas dienas mēneša noslēguma kulminācija bija tradīciju atdzimšana pašā Vecrīgas sirdī – “Īrgas” svētkos, kur jaunatklājām tradicionālās kultūras un amatniecības centru.
Šī programmas daudzveidība ļāva svētkiem uzrunāt atšķirīgas auditorijas un parādīt Rīgu kā dzīvu, daudzslāņainu Eiropas galvaspilsētu.
Svētku lielākā vērtība – cilvēki, kuri tos radīja
Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta (IKSD) Kultūras pārvaldes priekšniece pauž pateicību visiem māksliniekiem, režisoriem, producentiem, pašvaldības kultūras darbiniekiem, tehniskajām komandām, drošības un sabiedriskās kārtības nodrošinātājiem, kā arī pašvaldības departamentiem, pārvaldēm un dienestiem, kas iesaistījās vērienīgo svinību sagatavošanā un norisē.
“Gribu pateikt milzīgu paldies ikvienam, kurš šos svētkus radīja. Māksliniekiem, kuri piepildīja pilsētu ar saturu un emocijām. Tehniskajiem darbiniekiem, kuri bieži paliek neredzami, bet bez kuru profesionalitātes nekas no iecerētā nebūtu iespējams. Drošības dienestiem, producentiem, kultūras centru kolektīviem, pašvaldības pārvaldēm un departamentiem – visiem, kuri šogad strādāja ar patiesu degsmi acīs. Man šie svētki vēlreiz apliecināja, ka Rīgas lielākais radošais resurss ir tās cilvēki. Ja viņiem uzticas, dod iespēju uzņemties atbildību un ļauj īstenot drosmīgas idejas, rezultāts var būt patiesi izcils,” saka Rīgas domes IKSD Kultūras pārvaldes priekšniece Baiba Šmite.
Pašvaldība un neatkarīgie producenti – viena komanda
Izvērtējot jubilejas svinības, Kultūras komisijā īpaši uzsvērta visu iesaistīto pušu profesionālā sadarbība. Gan privāto producentu veidotie notikumi, gan IKSD Kultūras pārvaldes pārraudzībā esošo kultūras centru un apvienību rīkotie pasākumi apliecināja augstu māksliniecisko un organizatorisko kvalitāti.
Īpašu ieguldījumu šajā jubilejas gadā sniedza Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra (RITA), kas ļoti aktīvi iesaistījās svētku kopējā koncepcijā, ne tikai īstenojot plašu starptautisko mārketingu, bet arī radoši attīstot pilsētas gastronomijas piedāvājumu. “Rīgas garšas svētki” un jubilejas brīvdabas restorāns kļuva par piemēru tam, kā kultūras notikumus iespējams savienot ar pilsētas viesmīlības nozari un starptautiskās atpazīstamības stiprināšanu.
150 brīvprātīgo – nozīmīgs pamats jaunai pilsētas tradīcijai
Īpašu pateicību svētku organizatori velta 150 brīvprātīgajiem, kuri iesaistījās jubilejas svinību norisē. Šī pieredze nedrīkst palikt tikai viena jubilejas gada veiksmes stāsts. Rīgai jāveido ilgtermiņa brīvprātīgā darba programma, kas ļautu pilsētas iedzīvotājiem, īpaši jauniešiem, regulāri iesaistīties nozīmīgu kultūras un sabiedrisko notikumu organizēšanā.
