Ministru prezidents Andris Kulbergs pateicas visiem ministriem un ministriju komandām par paveikto. “Paveiktais ir kopīga darba rezultāts – mēs esam pieņēmuši konkrētus lēmumus un risinājuši sarežģītus jautājumus, lai īstenotu iedzīvotājiem būtiskas pārmaiņas,” uzsver Ministru prezidents. Visi noteiktie prioritārie darbi ir izpildē un vairāk nekā 26% no prioritārajiem darbiem ir pabeigti, tāpat vairāk nekā 40% no plānotajiem darbības rezultātiem ir pilnībā sasniegti. Lielākajai daļai darbu izpildes termiņš vēl nav iestājies, un to pabeigšana paredzēta līdz oktobrim.
Stiprināta valsts drošība un aizsardzība
Valsts drošības stiprināšanai noslēgts “Drone Deal” līgums par Latvijas un Ukrainas visaptverošu sadarbību aizsardzības jomā, nodrošinot Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem Ukrainas kaujas pieredzes ātrāku pārņemšanu gaisa telpas aizsardzības uzlabošanai pret dronu uzbrukumiem. Vienlaikus NATO samitā Ankarā pieņemtajos dokumentos iekļautas Latvijai būtiskās prioritātes drošības un aizsardzības stiprināšanai – kolektīvā aizsardzība, pretgaisa un pretdronu aizsardzība un sabiedroto klātbūtnes palielināšana. Kanāda pagarinājusi militāro klātbūtni Latvijā līdz 2031. gadam. Top vienotas prasības rūpnieciski ražojamām patvertnēm; līdz 1. oktobrim plānots apsekot 403 privāto ēku pagrabus to piemērotībai.
Savukārt pierobežas pašvaldību uzņēmējdarbībai piešķirti 2,03 miljoni eiro, un ieviests arī tiesisks un skaidrs mehānisms zaudējumu kompensēšanai, kas radušies militāru incidentu rezultātā, tostarp dronu gadījumā. Ministru prezidenta vadībā sākta drošības operācija “VILKATIS”, lai vērstos ne tikai pret nelegālās migrācijas sekām, bet arī tās organizētājiem un atbalsta infrastruktūru. Operācijā iesaistīta Valsts robežsardze, Valsts policija, Nacionālie bruņotie spēki un Krīzes vadības centrs, nodrošinot visaptverošu dienestu sadarbību austrumu robežas stiprināšanai pret nelegālo migrāciju un hibrīdapdraudējumiem. “Operācijai redzami konkrēti rezultāti – no nelikumīgas robežas šķērsošanas atturēti vairāki simti cilvēku, atklāti un likvidēti divi pazems tuneļi. Austrumu robeža ir Latvijas un visas Eiropas Savienības ārējā robeža, tās stiprināšana ir mūsu prioritāte,” uzsver Ministru prezidents.
Eiropadomē aizstāvētas Latvijas intereses nākamajā ES daudzgadu budžetā, tostarp pausta prasība pēc īpaša Austrumu flanga atbalsta mehānisma un finansējuma drošības stiprināšanai.
Fokusā kiberdrošība, vēlēšanu drošība un valsts noturība
Pēc kiberuzbrukumiem AS “Latvijas valsts meži” un CSDD valdība noteikusi obligātus darbības nepārtrauktības plānus, drošības testus un agrīnās brīdināšanas risinājumus. Līdz gada beigām visām Nacionālās kiberdrošības likumam pakļautajām iestādēm uzdots testēt kritiskās IKT infrastruktūras darbības nepārtrauktības plānus. Pabeigta arī 15. Saeimas vēlēšanu norisei nepieciešamo digitālo risinājumu sagatavošana atbilstoši grafikam un tie nodoti Centrālās vēlēšanu komisijas rīcībā.
Augustā notika 60 gadu laikā postošākā vētra, kas savukārt izgaismoja valsts nepietiekamo gatavību ilgstošiem elektroapgādes pārtraukumiem, kam sekoja mobilo sakaru, degvielas uzpildes staciju, veikalu, ārstniecības iestāžu un atsevišķu pašvaldību pakalpojumu traucējumi. “Latvijā jāizveido vienota, praksē funkcionējoša krīzes vadības sistēma, kurā valsts, pašvaldības un kritisko pakalpojumu sniedzēji darbojas pēc kopīga plāna,” uzsver A. Kulbergs. Valdība strādā pie vienotas krīžu vadības un sabiedrības informēšanas sistēmas. Tiek vērtētas arī minimālās darbības nepārtrauktības prasības mobilo sakaru operatoriem, degvielas uzpildes stacijām, ārstniecības iestādēm, aptiekām, pārtikas tirgotājiem, ūdensapgādes uzņēmumiem un citām kritiski svarīgām nozarēm.
Pārskata stratēģisko uzņēmumu un lielo projektu virzību un attīstību
Apstiprināts “airBaltic” restrukturizācijas plāns starpposma finansējuma nodrošināšanai un stratēģiskā investora piesaistei. “Rail Baltica” projektā valdība pieprasījusi samazināt Latvijas posma tvērumu un izmaksas, noteikt reālu pabeigšanas termiņu un skaidru finansēšanas modeli. “Tet” un LMT darījumā mainīta secība – vispirms tiks meklēts stratēģisks tehnoloģiju investors uzņēmumu ilgtermiņa attīstībai.
Sakārto siltumapgādes, mājokļu atjaunošanas un būvniecības nosacījumus
Pieņemtas izmaiņas, kas veicinās Latvijas enerģētisko pašpietiekamību un vietējo energoresursu izmantošanu, pilnveidojot regulējumu elektroenerģijas ražošanas jaudu attīstībai un sabalansējot enerģētikas projektu attīstību ar sabiedrības un pašvaldību interesēm. Siltuma tirgū ieviesti noteikumi lielākai cenas caurskatāmībai, AS “Rīgas siltums” regulāri publicē vidējo siltumenerģijas cenu. Daudzdzīvokļu māju atjaunošanai top modelis ar lielāku privātā kapitāla iesaisti. Pilnveidota būvniecības procesa organizācija ļauj lielus projektus īstenot pa posmiem, nesagaidot pilnu būvprojekta izstrādi.
Tuvākie būtiskie soļi ir līdz 2026. gada 30. septembrim noslēgt siltumenerģijas piegādes līgumu ar fiksētiem nosacījumiem starp AS “Rīgas siltums” un AS “Latvenergo”, izvērtēt iespējas izmantot siltumtīklus siltumenerģijas akumulēšanai. Tāpat arī pārskatīt AS “Rīgas siltums” akcionāru struktūru, izvērtēt TEC-2 lomu siltumapgādes sistēmā pēc 2028. gada precizēt ekonomiskā pakāpeniskuma principa piemērošanu, kā arī izvērtēt iespējamu pienākumu AS “Latvenergo” noteiktos apstākļos ražot siltumenerģiju koģenerācijas režīmā.
Uzlabo veselības aprūpi un palielina atbalstu ģimenēm
Pabeigta recepšu zāļu cenu mazināšanas pasākumu ieviešana visiem pacientiem, tostarp cilvēkiem ar pirmās grupas invaliditāti. No 1. jūlija valsts pilnībā sedz farmaceita pakalpojuma maksu noteiktām nekompensējamām un 75 % apmērā kompensējamām recepšu zālēm, ja zāļu iepakojuma cena aptiekā nepārsniedz 10 eiro. Pieņemts lēmums par slimnīcu tīkla reorganizāciju, lai nodrošinātu mērķtiecīgāku ārstniecības resursu izmantošanu un uzlabotu veselības aprūpes kvalitāti pacientiem.
Sagatavots informatīvais ziņojums par bāzes pensijas attīstības iecerēm, lai stiprinātu pensiju sistēmas sociālo ilgtspēju un palielinātu pensiju saņēmēju ienākumus. Savukārt ģimeņu atbalsta jomā paplašinātas tiesības saņemt Latvijas Goda ģimenes apliecību un ar to saistīto valsts atbalstu daudzbērnu ģimenēm. Latvijas Goda ģimenes apliecību ģimenes varēs izmantot līdz brīdim, kad jaunākais bērns sasniedz pilngadību vai 24 gadu vecumu, ja viņš iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību, vai līdz 11 mēnešiem pilda valsts aizsardzības dienestu.
Pastiprina publisko iepirkumu kontroli un caurskatāmību
Pēc Eiropas Prokuratūras sāktās krimināllietas par iespējamu karteli valsts IT iepirkumos ieviests moratorijs. Tā laikā katrs pieteiktais projekts tiek izvērtēts, pirms valstij tiek atļauts uzņemties jaunas finanšu saistības. Moratorija darba grupa līdz septembra sākumam izskatījusi 39 IKT iepirkumu pieteikumus par kopējo summu 178 miljoni eiro. Tālākai virzībai apstiprināti 23 pieteikumi par 27 miljoniem eiro. Pēc izvērtēšanas to kopējais apjoms samazināts par 21,2 miljoniem eiro salīdzinājumā ar sākotnēji pieprasīto. Pārējie pieteikumi atlikti, nosūtot tos pārstrādei vai pieprasot precīzāku nepieciešamības un izmaksu pamatojumu.
“Tas nenozīmē, ka valsts ir apturējusi digitalizāciju. Nepieciešamie un pamatotie projekti tiek turpināti, bet neskaidriem vai nesamērīgi dārgiem projektiem vispirms jānovērš trūkumi. Moratorijs ir pagaidu drošības mehānisms. Tā mērķis ir nepieļaut nepamatotu valsts līdzekļu izlietošanu, kamēr tiek sagatavotas pastāvīgas un sistēmiskas pārmaiņas IKT nozares pārvaldībā,” uzsver Ministru prezidents.
Iepirkumu uzraudzības birojs izveidojis datu rīku "EIS katalogu darījumi" publisko iepirkumu pārskatāmībai. Darbs pie publisko iepirkumu caurskatāmības turpinās. Sagatavoti grozījumi noteikumos par informācijas publicēšanu valsts iestāžu tīmekļvietnēs. Pēc institūciju sniegtajiem priekšlikumiem projekts ir precizēts un 21. augustā nodots atkārtotai saskaņošanai. Mērķis ir panākt, lai informācija par publiskajiem iepirkumiem, līgumiem un to izpildi būtu pieejama ne tikai atsevišķos datu rīkos, bet tiktu publicēta sistemātiski un pēc vienotiem principiem. Sabiedrības ieguvums ir lielāka publiskās naudas izlietojuma caurskatāmība: iespēja vienuviet redzēt, ko valsts un pašvaldības iegādājas, cik par to maksā un kuri uzņēmumi saņem pasūtījumus.
Pārskata NVO finansējuma piešķiršanas mehānismus
Sākta biedrību un nodibinājumu finansējuma pārskatīšana pēc vienotiem un pārbaudāmiem principiem. Priekšlikumus Finanšu ministrija sagatavos līdz 9. oktobrim. Tajos jāparedz arī lielāka privātā sektora iesaiste un nodokļu instrumenti, kas motivētu iedzīvotājus un uzņēmumus finansiāli atbalstīt sabiedrībai nozīmīgas organizācijas. Valdība ir atcēlusi arī līdzšinējo atlīdzību Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes locekļiem. Turpmāk paredzēta tikai faktisko transporta izdevumu kompensācija līdz 30 eiro, ja tie pamatoti ar izdevumus apliecinošiem dokumentiem. Paredzētais valsts budžeta ietaupījums ir 28 000 eiro. Šis lēmums nemazina NVO līdzdalības nozīmi un neierobežo dialogu ar valdību. Tas ievieš skaidru principu: sabiedriskā līdzdalība nedrīkst automātiski kļūt par vēl vienu apmaksātu amatu sistēmu. A.Kulbergs: “Mērķis nav bijis vājināt NVO. Mērķis ir stiprināt godprātīgas un sabiedrībai vajadzīgas organizācijas, vienlaikus nodrošinot, ka katrs no valsts budžeta piešķirtais eiro ir pamatots, izsekojams un dod sabiedrībai izmērāmu labumu.”
Piektdien, 11. septembrī, Ministru kabineta rīcības apspriedē valdība izvērtēja progresu ministru kopumā 61 prioritārā darba izpildē un konkrētos sasniegtos rezultātus. Jūnijā valdība vienojās par katra ministra galvenajiem darbiem un sasniedzamajiem rezultātiem, kas paveicami šīs valdības laikā, vienlaikus ieviešot regulāru prioritāro darbu izpildes uzraudzību, lai sekotu līdzi Deklarācijā par Andra Kulberga vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību noteikto mērķu sasniegšanai. Par valdības prioritātēm noteikta valsts drošība, tostarp arī drošas vēlēšanu norises nodrošināšana, cīņa pret korupciju un karteļiem, valsts budžeta stabilitāte un efektīva pārvaldība, Latvijas ekonomikas attīstība un konkurētspēja. Tāpat īpaša uzmanība tiek veltīta aktuālajiem jautājumiem veselības, labklājības, demogrāfijas un citās nozarēs.
