DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 5 minūtes

Kvantu pētniecība iegūst jaunu platformu – atklāts Latvijas Kvantu izcilības un kompetenču centrs

Attēlā: Leo Trukšāns, Latvijas Kvantu izcilības un kompetenču centra (LKIKC) direktora pienākumu izpildītājs.

FOTO: Toms Grīnbergs, LU.

10. septembrī Latvijas Universitātē (LU) atklāts Latvijas Kvantu izcilības un kompetenču centrs (LKIKC) – jauna, valsts mēroga struktūrvienība, kas izveidota, lai stiprinātu kvantu zinātnes un tehnoloģiju attīstību Latvijā. Centrs apvienos un atbalstīs ne tikai LU pētniekus, bet arī citu Latvijas universitāšu un zinātnisko institūtu speciālistus, veidojot vienotu nacionālo kvantu ekosistēmu. Pasākuma laikā starp LKIKC un SIA “Latvijas Mobilais Telefons” (LMT) tika parakstīts saprašanās memorands par ciešāku sadarbību kopīgo mērķu sasniegšanā.

LKIKC galvenais uzdevums ir īstenot Latvijas kvantu stratēģiju, stiprinot vietējo kvantu kopienu, veicinot starpdisciplināru sadarbību, atbalstot publisko sektoru un radot platformu jaunu starptautisku partnerību veidošanai. LKIKC direktora pienākumu izpildītājs Leo Trukšāns skaidro: “Kvantu tehnoloģiju joma gan zinātnē, gan industrijā piedzīvo strauju uzplaukumu. Latvijā ir būtiski sasniegumi visās trīs kvantu tehnoloģiju kategorijās – kvantu skaitļošanā, sakaru un sensoru jomā. Centrs palīdzēs mūsu kopienai apvienot centienus, lai radītu augstākas sarežģītības risinājumus.”  

Lai gan plašākā sabiedrībā kvantu zinātne nav tik labi zināma un kvantu tehnoloģijas asociējas vairāk ar zinātnisko fantastiku nevis realitāti, jaunākie kvantu risinājumi ilgtermiņā varētu ietekmēt ikviena ikdienu, sākot ar datu un saziņas drošību internetā un beidzot ar aizsardzību pret GPS signālu traucējumiem, kas apdraud aviācijas drošību.  

Aizsardzības ministrs Raivis Melnis uzsver: “Mūsdienu tehnoloģiju attīstības ātrums ir nopietns izaicinājums valsts aizsardzībai. Ir svarīgi reaģēt uz potenciālajiem draudiem laicīgi, lai novērstu iespējamo kaitējumu Latvijas valstij un cilvēkiem. Aizsardzības nozarē kvantu tehnoloģiju nozīme pieaug, par ko liecina arī NATO centieni šajā jomā. Aizsardzības ministrija aktīvi iesaistās inovatīvu risinājumu radīšanā, kas stiprinātu Latvijas drošību un attīstītu Nacionālo bruņoto spēku spējas. Sadarbības veidošana ar Latvijas Kvantu izcilības un kompetenču centru paver bruņotajiem spēkiem lieliskas iespējas piesaistīt Latvijas pētnieku un akadēmiskās vides ekspertīzi, stiprinot mūsu drošību.”

Šā gada sākumā Rīgā notika 29. ikgadējā Kvantu informācijas apstrādes konference, kurā pulcējās ap tūkstoš pasaules vadošo zinātnieku. Viens no iemesliem, kādēļ daudzi izvēlējās ierasties, bija iespēja satikt Latvijas kvantu pētniekus, kuri jau ilgstoši guvuši starptautisku atzinību par nozīmīgu ieguldījumu pasaules kvantu tehnoloģiju attīstībā vairāk nekā 20% no visiem pasaulē izstrādātajiem kvantu algoritmiem balstās tieši Latvijas zinātnieku atklājumos. Šie rezultāti nostiprina Latvijas pozīcijas kā vienai no kvantu skaitļošanas teorijas līderēm pasaulē. 

Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Jānis Paiders norāda: Latvijas Kvantu izcilības un kompetenču centra atklāšana ir nozīmīgs solis mūsu valsts zinātnes un inovāciju ekosistēmas attīstībā. Tāpat kā savulaik internets vai šodien mākslīgais intelekts, kvantu tehnoloģijas jau pārveido nākotnes ekonomiku. Latvijas konkurētspēja šajā jomā būs cieši saistīta ne tikai ar modernu infrastruktūru un pētniecības izcilību, bet arī ar cilvēkkapitālu. Tāpēc īpaši svarīgi ir veidot vidi, kurā tiek attīstīti jauni talanti, stiprinātas pētnieku kompetences un veicināta sadarbība starp zinātni, augstāko izglītību un industriju.”

Savukārt LMT grupas prezidents Dr. Juris Binde uzsver: Kvantu tehnoloģiju attīstības pamats ir fundamentāla zinātne, un Latvijā tā ir spēcīga. Nākamais solis ir pārvērst zināšanas praktiski izmantojamās tehnoloģijās, produktos un pakalpojumos. Tieši šajā posmā būtiska kļūst uzņēmumu iesaiste. LMT grupai ir nacionāla mēroga sakaru infrastruktūra, augsta līmeņa inženierkompetence un pieredze, kā jaunas tehnoloģijas nogādāt līdz reāliem lietotājiem. Kvantu tehnoloģijas ir cieši saistītas ar vairākām mūsu darbībai stratēģiski nozīmīgām jomām – datu drošību, informācijas apstrādi, kā arī precīziem mērījumiem un pozicionēšanu. Tāpēc šodien parakstītais memorands mums  ir apņemšanās apvienot zinātnes un industrijas spēku, lai Latvijā radītās zināšanas pārtaptu risinājumos ar starptautisku ietekmi.”

Jaunais centrs, kas ir LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes valsts mēroga struktūrvienība, kļūs par platformu, kas apvienos šos un citus ekspertus strādāt ar kopīgu mērķi – attīstīt Latvijas kvantu zinātni nākamajā līmenī. 

Labs saturs
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Finansējums zinātnei – 0,8% no IKP (Eurostat, 2023) – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 19% ir informēti par kādu konkrētu Latvijas zinātnieku sasniegumu.

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI