Atklāšanas ceremonijā par Raiņa nozīmi latviešu literatūrā un kultūrā runās literatūrzinātnieks Jānis Ozoliņš, dzejnieks Kārlis Vērdiņš, kā arī mākslas vēsturniece Arta Vārpa, pievēršoties Raiņa pieminekļa tapšanai, tā mākslinieciskajai vērtībai un autoru iecerei. Uzrunu teiks arī Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs un Rīgas pieminekļu aģentūras direktore Agnese Strautiņa.
Ceremonijā uzstāsies koris “Kamēr...” diriģenta Patrika Stepes vadībā, izpildot Alfrēda Kalniņa, Jāzepa Mediņa un Imanta Ramiņa skaņdarbus. Pēc ceremonijas klātesošie aicināti nolikt ziedus pie Raiņa pieminekļa.
Raiņa pieminekļa ieceres un modeļa autors ir tēlnieks Kārlis Zemdega, bet pieminekli pēc viņa meta akmenī īstenojuši tēlnieki Aivars Gulbis un Laimonis Blumbergs. Pieminekļa arhitekts ir Dzintars Driba. Monumentālais darbs veidots no trim Karēlijas granīta blokiem atveidojot Raini kā stalta auguma vīru, kas, apsēdies uz klints, iegrimis pārdomās. Pieminekļa iecere saistīta ar Kārļa Zemdegas projektu “Kalnā kāpējs”.
Rainis (īstajā vārdā Jānis Pliekšāns, 1865–1929) bija latviešu dzejnieks, dramaturgs, tulkotājs, žurnālists, domātājs, kultūras darbinieks un politiķis. Viņš ir viena no nozīmīgākajām personībām latviešu literatūrā un kultūrā, būtiski ietekmējot latviešu literārās valodas, nacionālās pašapziņas un kultūras attīstību. Pēc atgriešanās Latvijā 1920. gadā Rainis aktīvi iesaistījās jaunās Latvijas valsts veidošanā, bija Satversmes sapulces un Saeimas deputāts, vadīja Mākslas departamentu, bija Dailes teātra pirmais direktors un vēlāk Nacionālā teātra direktors, kā arī pildīja izglītības ministra pienākumus.
Pasākumu rīko Rīgas valstspilsētas pašvaldības aģentūra “Rīgas pieminekļu aģentūra”. Idejas un scenārija autors ir mākslinieks Armands Zelčs.
Vairāk par Eiropas kultūras mantojuma dienām 2026: Eiropas kultūras mantojuma dienas 2026 | Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.
