“Šie grozījumi neievieš jaunu kārtību attiecībā uz interešu konfliktu amatpersonu darbībā, bet precizē tiesisko regulējumu attiecībā uz koleģiālu institūciju locekļu tiesībām aktīvi piedalīties institūciju priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka ievēlēšanā. Atšķirīgas tiesību normas interpretācijas rada neskaidrību un nepieciešamību to novērst, grozot likumu,” norāda par likumprojektu atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.
Patlaban likums paredz, ka Saeimas deputāta, Ministru kabineta locekļa vai pašvaldības domes deputāta piedalīšanās lēmuma pieņemšanā par sava atalgojuma noteikšanu vai sevis iecelšanu, ievēlēšanu vai apstiprināšanu amatā, nav atzīstama par interešu konfliktu. Tomēr likumā tieši nav noteikts, ka arī citu koleģiālu institūciju locekļu piedalīšanās šādu lēmumu pieņemšanā neveido interešu konfliktu.
Galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi noteic, ka interešu konflikta ierobežojumi neattiecas uz Saeimas deputātiem, ministriem, pašvaldību deputātiem un citām koleģiālu institūciju amatpersonām, piemēram, dažādu padomju, komisiju un citu lēmējinstitūciju locekļiem, gadījumos, kad tās saskaņā ar likumu piedalās lēmumu pieņemšanā par savu ievēlēšanu, iecelšanu vai apstiprināšanu amatā, kā arī par savas atlīdzības noteikšanu.
Likumprojekta autori norāda, ka šādas procedūras ir neatņemama koleģiālu institūciju darba sastāvdaļa un saistītas ar to darbības organizēšanu. Lēmumi šādos gadījumos tiek pieņemti koleģiāli, nevis individuāli.
Pieņemtais regulējums nemaina vispārējo interešu konflikta novēršanas kārtību, bet skaidrāk nosaka tās piemērošanu atsevišķās situācijās, kas saistītas ar koleģiālu institūciju darba organizēšanu.
