2026. gada jūlijā “Bite Latvija” drošības risinājums “Antivīruss Plus” bloķēja vairāk nekā 56,2 miljonus kiberapdraudējumu, salīdzinot ar 13,6 miljoniem kiberrisku 2025. gada jūlijā. Vienlaikus kiberincidentu novēršanas institūcijas CERT.LV novērojumi liecina, ka Latvijā joprojām dominē pikšķerēšanas uzbrukumi un datu zādzības, kā arī pieaug sociālās inženierijas un identitātes kompromitēšanas radītie riski.
Uzbrukums sākas ar draudiem bloķēt sociālo mediju kontu
Viens no šādiem riskiem ir sociālajos medijos – “Meta Business” kontu pārņemšana no uzņēmumu darbiniekiem, kuri pārvalda “Facebook” lapas un reklāmas kontus. Uzbrukums parasti sākas ar šķietami steidzamu paziņojumu, piemēram, e-pastu vai ziņu ar brīdinājumu, ka uzņēmuma lapa ir pārkāpusi platformas noteikumus un drīzumā tiks bloķēta. Lai it kā novērstu konta slēgšanu, saņēmējs tiek aicināts nekavējoties apstiprināt savu identitāti. Saite aizved uz viltotu vietni, kas atdarina “Facebook” autorizācijas lapu, lietotājam rodot iespaidu, ka viņš atrodas oficiālajā “Meta” vidē.
“Šī pikšķerēšanas shēma ir sevišķi bīstama, jo krāpnieki ļoti precīzi atdarina “Facebook” vizuālo identitāti, savukārt krāpnieciskie paziņojumi var tik saņemti pat no oficiālā “Meta” domēna, lai gan tajos ietvertās saites ved uz viltotām vietnēm. Tāpat, veicot krāpniecību, tiek izmantoti sociālās inženierijas paņēmieni, upuros radot steidzamības sajūtu, norādot uz platformas noteikumu pārkāpumiem un draudot ar lapas bloķēšanu vai reklāmu apturēšanu. Tādējādi krāpnieki cenšas panākt, lai cilvēks rīkotos ātri, nepārbaudot, vai konkrētais pieprasījums ir patiess,” norāda Hermanis Eriņš, “Bite Latvija” iekšējās drošības procesu vadītājs.
Krāpnieki izmanto uzņēmumu “Facebook” kontus, lai apkrāptu vēl citus
Pārņemot viena administratora “Facebook” kontu, krāpnieki var iegūt piekļuvi visām ar to saistītajām uzņēmuma lapām, reklāmas kontiem un citiem “Meta” resursiem, kurus konkrētais administrators ir tiesīgs pārvaldīt. Tā kibernoziedznieki var mainīt konta iestatījumus, ierobežot citu administratoru piekļuvi, publicēt saturu uzņēmuma vārdā, kā arī izmantot uzņēmuma reklāmas kontus krāpniecisku reklāmas kampaņu īstenošanai. Ja kontam ir piesaistīta uzņēmuma maksājumu karte, reklāmu izmaksas tiek segtas no tās, tādējādi īsā laikā radot uzņēmumam ievērojamus finansiālus zaudējumus un radot krāpniekiem iespējas apkrāpt citus cilvēkus.
“Lai pasargātu sevi un uzņēmuma kontus sociālajos medijos no krāpniekiem, pirms steigties ar “Facebook” piekļuves datu ievadīšanu rūpīgi jāpārbauda tīmekļvietnes adrese. Jāņem vērā, ka krāpnieciski paziņojumi var tikt saņemti arī no oficiāla domēna, tāpēc drošāk ir neizmantot autentifikācijas saites, kas iekļautas negaidīti saņemtos un aizdomīgos paziņojumos un konta statusu pārbaudīt, pašam ievadot tīmekļvietnes adresi un atverot “Facebook” vai “Meta Business” platformu,” skaidro H. Eriņš.
Darbinieku izglītošana un piekļuves tiesību kontrole kļūst kritiski svarīga
Lai pasargātu sevi, uzņēmumiem būtiski ieviest daudzfaktoru autentifikāciju, regulāri pārskatīt administratoru piekļuves tiesības, atstājot tikai tās, kas nepieciešamas darba pienākumu veikšanai. Līdzās tam, svarīgi regulāri apmācīt darbiniekus atpazīt pikšķerēšanas mēģinājumus, īpašu uzmanību pievēršot darbiniekiem, kuriem ir tiesības pārvaldīt uzņēmuma kontus sociālajos medijos, reklāmas kontus un citus biznesa resursus.
“Īpaši būtiski piekļuves tiesības pārskatīt mazākos uzņēmumos, kur viens darbinieks nereti vienlaikus pārvalda gan sociālos medijus, gan reklāmas kontus un citus digitālos rīkus. Šādā situācijā viena lietotāja konta pārņemšana var dot krāpniekam piekļuvi vairākiem uzņēmuma resursiem vienlaikus. Jo plašākas ir viena cilvēka piekļuves tiesības, jo lielākas var būt viena veiksmīga pikšķerēšanas uzbrukuma sekas. Tāpēc uzņēmumiem ir svarīgi ne tikai apmācīt darbiniekus atpazīt krāpniecību, bet arī regulāri pārskatīt, kam un kādas administratora tiesības ir piešķirtas, kā arī nodrošināt daudzfaktoru autentifikāciju,” stāsta H. Eriņš.
Viņš papildina, ka, ja rodas aizdomas, ka kontu pārņēmis krāpnieks, nekavējoties jānomaina parole un jāpārbauda, vai kontam nav pieslēgušās nepazīstamas ierīces. Tāpat jāpārskata reklāmas kontā veiktās darbības un maksājumi, un par neatļautām darbībām nekavējoties jāziņo “Meta”. Ja no uzņēmuma maksājumu līdzekļiem jau veikti neatļauti maksājumi, pēc iespējas ātrāk jābloķē maksājumu karte un jāsazinās ar banku.
