Arī Finanšu nozares asociācijas dati apliecina, ka krāpniecība joprojām ir aktuāls risks iedzīvotāju finanšu drošībai – šī gada pirmajos sešos mēnešos īstenoti 2829 krāpšanas gadījumi. Vienlaikus šajā pašā periodā novērsti teju 11 tūkstoši krāpšanas gadījumi. Arī mūsu aptaujas liecina, ka krāpniecība – it sevišķi telefonkrāpniecība – aizvien ir ļoti izplatīta iedzīvotāju vidū.
“Finanšu ikdiena arvien vairāk notiek digitālajā vidē – maksājam ar tālruni, saņemam paziņojumus lietotnēs, apstiprinām darījumus un pieņemam lēmumus pat dažu sekunžu laikā. Tas ir ērti, taču vienlaikus prasa arī lielāku uzmanību un digitālo pratību neatkarīgi no tā, vai tiek izmantota digitālā vai fiziskā maksājumu karte. Ne katra ziņa, zvans vai paziņojums, kas izskatās ticami, ir uzticams, tāpēc svarīgi saglabāt ieradumu apstāties un pārbaudīt informāciju, īpaši gadījumos, kad tiek prasīta ātra rīcība, maksājumu kartes datu ievade vai maksājuma apstiprināšana,” norāda “Luminor” bankas finanšu eksperte Jekaterina Ziniča.
Digitālajā vidē svarīga ir apdomīga finanšu rīcība
Ikdienā viens no būtiskākajiem finanšu pratības aspektiem ir spēja izvērtēt ne tikai pašu piedāvājumu vai pieprasījumu, bet arī apstākļus, kādos tas tiek pasniegts. Ja sarunā, ziņā vai paziņojumā tiek radīta steigas sajūta, uzsvērta slepenība, solīts neparasti liels ieguvums vai izraisītas bailes par iespējamiem zaudējumiem, šādi signāli būtu jāuztver piesardzīgi. Tieši emocionāls spiediens bieži mudina cilvēku pieņemt finanšu lēmumus ātrāk, nekā ierasts.
Riskantas situācijas ne vienmēr sākas ar acīmredzami aizdomīgu pieprasījumu. Tās var izskatīties kā konsultācija, palīdzības piedāvājums, ieguldījumu iespēja, datu precizēšana vai pat personiska saruna. Nereti tiek izmantoti arī patiesas informācijas fragmenti, lai radītu uzticamības sajūtu. Tāpēc būtiski ir nevērtēt situāciju tikai pēc tā, cik pārliecinoši tā izklausās, bet pārbaudīt, vai pieprasījums ir loģisks, pamatots un nāk no uzticama avota.
Digitālie finanšu pakalpojumi ir kļuvuši par neatņemamu ikdienas daļu, ļaujot maksājumus, pirkumus un citus darījumus veikt ātri un ērti. Vienlaikus pieaug arī krāpšanas un citu draudu apmērs, tāpēc iedzīvotāju drošība digitālajā vidē kļūst arvien aktuālāka. “Lai gan nozīmīgākais aizsardzības elements joprojām ir paša cilvēka modrība un kritiska informācijas izvērtēšana pirms jebkādu darbību veikšanas, redzam, ka klientiem ir vajadzīgs arī plašāks atbalsts situācijās, kad ar piesardzību vien nepietiek. Tāpēc kopā ar apdrošināšanas sabiedrību “Compensa Vienna Insurance Group” esam paplašinājuši maksājumu karšu programmu Drošība+, turpmāk sedzot arī kiberdrošības incidentu riskus. Tādējādi sniedzam klientiem papildu aizsardzību pret arvien izplatītākiem digitālajiem riskiem, tostarp krāpšanas gadījumiem, identitātes zādzībām un kibermobingu. Tādā veidā varam palīdzēt cilvēkiem ikdienā izmantot digitālos finanšu risinājumus, bet arī vairot viņu pārliecību un drošības sajūtu laikā, kad finanšu drošība arvien vairāk ir saistīta arī ar krāpniecību,” skaidro eksperte.
Lai mazinātu digitālos krāpniecības riskus, iedzīvotājiem ieteicams pārbaudīt informācijas avotu, neklikšķināt uz aizdomīgām saitēm, nesteigties ar maksājumu apstiprināšanu vai maksājumu kartes detaļu ievadi un pārtraukt sarunu, ja zvanītājs rada spiedienu vai aicina rīkoties slepeni. Ja rodas aizdomas par krāpniecību, nekavējoties jāsazinās ar banku un nepieciešamības gadījumā jāinformē Valsts policija.
