“Valdības mērķis nav mainījies. Mums ir jāierobežo nekontrolēta migrācija un jāaizver iespējas sistēmu apiet. Iekšlietu ministram šis uzdevums tika dots jau jūnija sākumā. Ir pagājuši gandrīz trīs mēneši. Tagad no ministra sagaidu konkrētu, izdarāmu piedāvājumu, nevis stāstu par to, kas viņam traucējis to sagatavo,” informē A. Kulbergs.
Nevar būt “iestrēgusi” saskaņošana, kura vēl nav pabeigta
Iekšlietu ministrijas informatīvais ziņojums par “parlamentārās izmeklēšanas komisijas migrācijas ieteikumu īstenošanu” valdības sistēmā tika iesniegts pirmdien, 31. augustā, aptuveni pusotru stundu pirms koalīcijas sadarbības sanāksmes. Vienlaikus par dokumentu nebija pabeigta saskaņošana ar virkni ministriju un institūciju, kuru kompetenci piedāvātie pasākumi tieši skar. Ministru prezidents uzsver, ka apgalvojums, ka kāds šo dokumentu ilgstoši bloķējis, neatbilst faktiskajai situācijai. Nevar būt iestrēgusi saskaņošana, kura vēl nav pabeigta.
Dokumentā ir vairāk nekā 70 pasākumu, kas skar ekonomiku, izglītību, nodarbinātību, ārpolitiku, Latvijas attiecības ar Eiropas Savienību un vairākas citas valsts politikas jomas. A. Kulbergs: “Atsevišķi priekšlikumi paredz arī izmaiņas Eiropas Savienības regulējumā. Šādus lēmumus iekšlietu ministrs nevar vienpersoniski pieņemt citas ministrijas vai visas Latvijas valsts vārdā. Tieši tādēļ koalīcijas sanāksmē vienojāmies par ļoti konkrētu tālāko rīcību. Mans mērķis ir panākt, lai dokuments pēc iespējas ātrāk nonāk Ministru kabinetā un mēs varam pieņemt reāli izpildāmus lēmumus. Pilnībā atbalstu stingrāku migrācijas politiku, bet Latvijai ir vajadzīga migrācijas politika, kas reāli strādā. Tāpēc no iekšlietu ministra sagaidu nevis stāstu par to, kas viņam traucē strādāt, bet kvalitatīvi izdarītu darbu. Tas nozīmē kvalitatīvus priekšlikumus, kas ir saskaņoti ar atbildīgajām institūcijām. Šim darbam laiks bija gandrīz trīs mēneši. Migrācija ir pārāk nopietns Latvijas drošības, demogrāfijas un ekonomikas jautājums, lai to iekļautu priekšvēlēšanu sacensībās par skaļākajiem saukļiem.”
Šī gada 3. jūnijā Ministru prezidents uzdeva iekšlietu ministram sākt visaptverošas migrācijas politikas pamatnostādņu izstrādi, paredzot Iekšlietu ministrijas sadarbību ar Ārlietu, Izglītības un zinātnes, Ekonomikas un Labklājības ministriju. Savukārt 4. jūnijā Iekšlietu ministrija publiski noteica migrācijas ierobežošanu par vienu no trim jaunā iekšlietu ministra prioritārajiem darba virzieniem, apņemoties izstrādāt un virzīt apstiprināšanai Ministru kabinetā Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas ieteikumu īstenošanas plānu. Arī valdības rīcības plānā migrācijas ierobežošana ir noteikta kā konkrēts valdības uzdevums. Tas paredz ierobežot jaunu ilgtermiņa vīzu un uzturēšanās atļauju izsniegšanu, noteikt pieļaujamo trešo valstu pilsoņu skaitu, stiprināt uzturēšanās atļauju un to nosacījumu kontroli, kā arī liegt negodprātīgiem uzaicinātājiem uzaicināt ārvalstniekus. Par informatīvā ziņojuma sagatavošanu līdz 1. septembrim atbildīgā institūcija ir Iekšlietu ministrija.
Par iekšlietu ministrijas sagatavoto dokumentu saņemti būtiski iebildumi
Iekšlietu ministrijas sagatavotā informatīvā ziņojuma saskaņošanas izziņa apliecina, ka par vairākiem būtiskiem priekšlikumiem saglabājušies ministriju un sociālo partneru iebildumi. Piemēram, Valsts kanceleja norādījusi, ka informatīvajā ziņojumā nedrīkst ietvert konceptuālus migrācijas politikas jautājumus, kuri pēc būtības būtu risināmi politikas plānošanas dokumentā. Ekonomikas ministrija iebildusi pret atsevišķas darba laika uzskaites sistēmas ieviešanu trešo valstu pilsoņiem, norādot, ka darba laika uzskaiti jau regulē Darba likums un jauna sistēma radītu papildu administratīvo un finanšu slogu uzņēmējiem. Tāpat Ekonomikas ministrija nav atbalstījusi piedāvājumu ierobežot trešo valstu pilsoņu iespējas darboties kā pašnodarbinātajiem, norādot, ka līdzīgs jautājums jau ticis izskatīts un noraidīts Saeimā, pieņemot jauno Imigrācijas likumu.
Būtiskus iebildumus izteikuši arī darba devēju pārstāvji. Latvijas Darba devēju konfederācija uzsver, ka migrācijas regulējuma ļaunprātīga izmantošana ir jānovērš, taču piedāvātajiem kontroles mehānismiem jābūt samērīgiem, praktiski īstenojamiem un tie nedrīkst nepamatoti dublēt jau esošos uzņēmēju pienākumus. Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera kopumā atbalsta migrācijas kontroles stiprināšanu, bet aicina izvēlēties mērķētus un datos balstītus risinājumus, vienlaikus norādot uz vairākiem priekšlikumiem, kuriem nepieciešama papildu izvērtēšana. Arī Ārlietu ministrijas iebildumi skar nevis migrācijas ierobežošanas nepieciešamību, bet konkrēto priekšlikumu juridisko kompetenci un Latvijas rīcību Eiropas Savienības līmenī. Piemēram, ĀM norādījusi, ka jautājumos par ES vīzu politiku jāņem vērā ES un dalībvalstu kompetenču sadalījums un ka par migrācijas politiku Latvijā atbildīgā iestāde ir Iekšlietu ministrija.
