Ministru prezidents piedalījās samita sesijās par drošību un Eiropas Savienības lomu Arktikā. Diskusijās uzmanība tika pievērsta reģiona izaicinājumiem, aizsardzības spēju attīstībai, sabiedrības noturībai un ES lomas stiprināšanai Arktikā. Arktika piedzīvo straujas un tālejošas pārmaiņas, kurām ir arvien lielāka ietekme uz Eiropas drošību un stabilitāti. Pastiprinātā lielvaru konkurence, Krievijas sāktā kara Ukrainā sekas, Ķīnas pieaugošā interese par drošības jautājumiem, kā arī klimata pārmaiņas maina reģiona stratēģisko vidi.
Ministru prezidents uzsvēra, ka ciešāka Eiropas valstu sadarbība drošības un aizsardzības jautājumos ir būtiska gan Arktikas, gan visas Eiropas noturības stiprināšanai. “Notikumi Arktikā tieši ietekmē visas Eiropas drošību. Mainoties situācijai Arktikā un pieaugot pasaules lielvaru konkurencei, Eiropai jābūt vienotākai un gatavai aizsargāt savas intereses. Vienlaikus mēs nevaram skatīt Arktiku un Austrumu flangu kā divus atsevišķus reģionus. Mūsu drošība ir savstarpēji saistīta,” uzsvēra Andris Kulbergs.
Ministru prezidents arī norādīja, ka Krievija ir ilgtermiņa drauds gan Arktikas, gan Austrumu flanga reģionam. Latvija šo apdraudējumu izjūt ikdienā ar provokācijām, hibrīduzbrukumiem un dezinformācijas kampaņām, tāpēc Eiropai jāiegulda vairāk drošībā. “Mēs dzīvojam uz aizlienēta laika, ko mums ir izcīnījusi Ukraina. Mums ir jāizmanto šis laiks, lai stiprinātu Eiropas drošību. Eiropai ir finanšu resursi, tehnoloģijas un spēks. Mums ir jābūt vienotiem un jārīkojas saskaņoti,” uzsvēra Ministru prezidents. Viņš arī samitā atkārtoti vērsa uzmanību uz to, ka Austrumu flanga valstīm ir nozīmīga loma Eiropas ārējās robežas aizsardzībā, tāpēc tām nepieciešams piešķirt papildu finansējumu ES daudzgadu budžetā.
Samita noslēgumā tika pieņemts kopīgs paziņojums, kurā Latvijas, Somijas, Dānijas, Igaunijas, Itālijas, Francijas, Grieķijas, Vācijas, Lietuvas, Nīderlandes, Polijas, Rumānijas un Zviedrijas līderi uzsver Arktikas pieaugošo stratēģisko nozīmi Eiropas drošībai un stabilitātei. Ņemot vērā ģeopolitiskās pārmaiņas, Krievijas agresīvo rīcību un pieaugošo lielvaru konkurenci, Arktika arvien vairāk kļūst par Eiropas drošības politikas sastāvdaļu. Kopīgajā paziņojumā pausta apņemšanās saglabāt Arktiku kā miera, stabilitātes un konstruktīvas sadarbības reģionu, kas balstās starptautiskajās tiesībās.
Latvija kopā ar partneriem aicina ES stiprināt savu stratēģisko un proaktīvo iesaisti Arktikā, palielinot investīcijas drošībā, militārajā mobilitātē, pārrobežu savienojamībā un kritiskajā infrastruktūrā. Īpaša uzmanība pievēršama spēju stiprināšanai hibrīdo draudu novēršanai, situācijas izpratnei jūrniecības telpā, kosmosa un satelītu tehnoloģijām, kā arī drošai kuģošanai Arktikas apstākļos. Šie jautājumi ir nozīmīgi arī Latvijas un visa Baltijas reģiona drošībai, stiprinot Eiropas noturību un aizsardzības spējas.
Vienlaikus kopīgajā paziņojumā akcentēta pamatiedzīvotāju tiesību un interešu aizsardzība, kā arī nepieciešamība stiprināt koordināciju un sadarbību starp ES, tās dalībvalstīm, NATO un līdzīgi domājošiem partneriem, lai veicinātu reģiona drošību, noturību, stabilitāti un uz noteikumiem balstītu pārvaldību. Sagaidāms, ka Eiropas Komisija šoruden nāks klajā ar priekšlikumu jaunai ES Arktikas stratēģijai un rīcības plānam tās īstenošanai.
Vizītes laikā Ministru prezidents apmeklēja arī Somijas Gaisa spēku bāzi “Lapland Air Wing”, kur iepazinās ar valsts aizsardzības spējām, vēroja lidmašīnu un Somijas uzņēmuma “Patria” ražoto bruņumašīnu paraugdemonstrējumus.
Samita mērķis bija stiprināt ES kopējo stratēģisko pieeju Arktikas reģionam, ņemot vērā tā pieaugošo ģeopolitisko nozīmi. Samitu rīkoja Somijas premjerministrs Peteri Orpo, un tajā piedalījās arī Eiropadomes priekšsēdētājs Antoniu Košta, ES Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Kaja Kallasa, Starptautisko partnerību komisārs Jozefs Sīkela, Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, Dānijas premjerministre Mete Frederiksena, Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals, Lietuvas prezidents Gitans Nausēda un Rumānijas prezidents Nikušors Dans.
