DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 4 minūtes

Jaunajā studiju gadā jauniešiem lielāka interese par studijām STEM jomā

Jaunajā studiju gadā Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) Rīgā, Liepājā un Rēzeknē studijas sāks 3613 jaunie studenti bakalaura un maģistra studiju programmās. RTU kā zinātnes universitātei būtiska ir arī ataudze pētniecībā, un šogad universitātē studēs 402 doktoranti, bet kopumā RTU mācīsies 13 816 studentu, apgūstot inženierzinātnes un augstās tehnoloģijas, pedagoģiju, arhitektūru un dizainu, humanitārās zinātnes, jūrniecību, uzņēmējdarbību un citas sociālās zinātnes.

“Jaunais studiju gads vienmēr ir jauns sākums – pārkāpjot universitātes slieksnim, studenti atver durvis arī jaunām zināšanām, aizraujošām iespējām, jauniem domubiedriem un draugiem. RTU ir vieta, kur satiekas zinātne, tehnoloģijas, uzņēmība un radošums, un mums visiem kopā ir iespēja atkal no jauna gūt apliecinājumu izglītības, zinātnes un inovāciju spēkam. Īpaši sveicu pirmkursniekus un novēlu, lai RTU kļūst par vietu, kur ir iespējams iegūt ne tikai diplomu, bet pirmkārt – vērtīgas zināšanas un prasmes, kas palīdz veidot stiprāku un drošāku mūsu Latviju un labāku pasauli,” saka RTU rektors Tālis Juhna.

Jaunajā studiju gadā RTU piedāvā apgūt zināšanas 179 studiju programmās. Šogad uzņemšanas rezultāti RTU ir iepriecinoši, jo ir augusi reflektantu interese par STEM jomu un, piesakoties studijām, kādu no universitātes studiju programmām kā savu pirmo prioritāti ir izvēlējušies par 9% vairāk topošo studentu nekā pērn. Jau tradicionāli pieprasītāko studiju programmu līderpozīcijās ir arhitektūra, būvniecība, datorsistēmas, medicīnas inženierija un fizika, aviācijas inženierija, ķīmijas tehnoloģija. Gandarījums ir par jauniešu interesi par jūrniecības studijām, īpaši – par studijām maģistrantūrā, jo šī studentu paaudze būs nozīmīgs pamats zinātnei un inovācijām RTU Latvijas Jūras akadēmijā, stiprinot akadēmijas potenciālu jūrniecības nozares attīstībā.

Augusi arī interese par studijām reģionos – RTU Liepājas akadēmijā un RTU Rēzeknes akadēmijā. Liepājā īpaši populāras ir logopēdijas un pedagoģijas programmas, kā arī nemainīgi augsta interese saglabājusies par jauno mediju mākslu, dizainu un rakstniecību, turpinot Liepājas akadēmijas ilggadējās tradīcijas radošās izglītības jomā. Savukārt Rēzeknē jauno studentu skaits pieaudzis par 5%, un īpaši pieprasīta ir datorsistēmu programma, sniedzot iespēju stiprināt RTU kompetenci un zināšanas informācijas tehnoloģiju jomā Latgales reģionā. Vienlaikus studentiem saglabājusies interese par citām reģionam būtiskām jomām, piemēram, tiesību zinātni, speciālo izglītību, biznesa vadību.

Jaunais studiju gads RTU ir ne tikai jauns sākums studentiem, bet arī turpinājums universitātes darbam, stiprinot zinātnes, tehnoloģiju, inovāciju un izglītības nozīmi Latvijā un turpinot veidot vidi, kurā zināšanas pārtop jaunās idejās un risinājumos, kas nepieciešami Latvijas izaugsmei.

RTU ir vienīgā daudznozaru tehniskā universitāte Latvijā, tās darbības pamats ir zinātne, inovācijās un sadarbībā ar industriju veidots studiju process, kas nodrošina tautsaimniecībai nepieciešamo speciālistu sagatavošanu, kalpojot par pamatu valsts ilgtspējīgai attīstībai.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Finansējums zinātnei – 0,8% no IKP (Eurostat, 2023) – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 19% ir informēti par kādu konkrētu Latvijas zinātnieku sasniegumu.

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI