Riešana un gaudošana ir sunim raksturīga saziņas un uzvedības forma. Tādēļ spēkā esošie normatīvie akti neparedz automātisku administratīvo atbildību tikai par to, ka suns rada troksni.
Izvērtējot iedzīvotāju sūdzības, nozīme var būt tam, cik bieži, intensīvi un ilgi suns rej, kurā diennakts laikā tas notiek un vai dzīvnieka uzvedība ir atbilstoša konkrētajai situācijai. Ja riešana ir īslaicīga, neregulāra vai saistīta ar suņa dabisku reakciju uz apkārt notiekošo, administratīvā soda piemērošana parasti nav pamatota.
Dzīvnieka radītais troksnis atšķiras no cilvēka apzināti radīta trokšņa. Cilvēks var pārtraukt skaļu sarunu vai izslēgt mūziku, savukārt dzīvnieka uzvedību ne vienmēr iespējams mainīt uzreiz. Zināmā apjomā dzīvnieka radītas skaņas ir normāla un paredzama ikdienas sadzīves daļa.
Vienlaikus suņa īpašniekam ir pienākums rūpēties par dzīvnieka labturību un iespēju robežās novērst ilgstošu un nepamatoti traucējošu uzvedību. Situāciju var palīdzēt risināt dzīvnieka apmācība, konsultācija ar kinologu, pietiekamas fiziskās aktivitātes un pakāpeniska pieradināšana palikt vienam. Ja īpašnieks sadarbojas un aktīvi meklē risinājumu, soda piemērošana ne vienmēr būtu efektīvākais līdzeklis.
Vispirms iedzīvotāji aicināti mierīgi pārrunāt situāciju ar dzīvnieka īpašnieku, jo saimnieks var nezināt, kā suns uzvedas viņa prombūtnes laikā. Savstarpēja saziņa nereti ļauj problēmu atrisināt bez atbildīgo dienestu iesaistes.
Saņemot informāciju par iespējamu dzīvnieku aizsardzības un labturības prasību pārkāpumu, Daugavpils pilsētas pašvaldības policijas darbinieki pārbauda sniegto informāciju savas kompetences ietvaros. Ja pārbaudes laikā tiek konstatēts pārkāpums, vainīgā persona var tikt saukta pie administratīvās atbildības.
Būtiski saglabāt līdzsvaru starp iedzīvotāju tiesībām uz mierīgu vidi un izpratni, ka dzīvnieku radītas skaņas zināmā apjomā ir dabiskas un ir daļa no ikdienas dzīves daudzdzīvokļu mājās un citā kopīgā sadzīves vidē.
