Valdības atbalstītie pasākumi atbilst airBaltic pārskatītajam biznesa plānam, kura mērķis ir stiprināt uzņēmuma finansiālo stabilitāti un ilgtermiņa konkurētspēju. Plāns paredz koncentrētāku maršrutu tīklu ar Rīgu kā airBaltic galveno darbības centru, optimizētu floti, stingrāku finanšu disciplīnu un citus pasākumus uzņēmuma darbības uzlabošanai.
Valdība atbalstīja valsts aizdevuma atmaksas termiņa pagarinājumu līdz 2026. gada 31. decembrim, kā arī veikt no valsts aizdevuma un valstij jau piederošajām obligācijām izrietošo prasījumu kapitalizāciju uzņēmuma pamatkapitālā. Tāpat konceptuāli tika atbalstīta valsts iespējamā dalība starpfinansējuma obligāciju iegādē līdz 30 miljonu eiro apmērā, piedaloties vienlaikus ar privātajiem investoriem un uz identiskiem nosacījumiem. Minētie lēmumi tiks īstenoti pēc Saeimas piekrišanas saņemšanas un atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai.
Aizdevuma atmaksas termiņa pagarināšana un pārējo pasākumu īstenošana ir būtiska, lai sekmētu vienošanos ar kreditoriem un obligāciju turētājiem, kā arī veiksmīgi īstenotu uzņēmuma finanšu stabilitātes nodrošināšanas plānu.
Valdība atbalsta piedalīšanos uzņēmuma finanšu stabilizācijas procesā, kas ļauj valstij saglabāt būtisku ietekmi uz biznesa plāna ieviešanas gaitu un aizsargāt Latvijas stratēģiskās intereses, tostarp valsts starptautisko savienojamību un Rīgas kā reģionāla aviācijas centra attīstību.
airBaltic darbības pārtraukšanai būtu būtiska negatīva ietekme uz Latvijas tautsaimniecību. Aplēses rāda, ka šāds scenārijs vidējā termiņā varētu samazināt valsts iekšzemes kopproduktu par 0,8 līdz 1,1 procentu jeb 350 līdz 450 miljoniem eiro, kā arī samazināt eksportu par 3,5 līdz 3,7 procentiem un radīt aptuveni 230 līdz 250 miljonu eiro negatīvu ietekmi uz valsts budžeta bilanci gadā.
