Gada laikā kopējais nodarbinātības līmenis 15–74 gadu vecuma grupā palielinājās par 0,2 procentpunktiem2, bet nodarbināto skaits samazinājās par 3,8 tūkstošiem. Savukārt 20–64 gadu vecuma grupā 2026. gada 2. ceturksnī nodarbināti bija 815,8 tūkstoši jeb 78,6 % un nodarbinātības līmenis, salīdzinot ar 2025. gada 2. ceturksni, samazinājās par 0,3 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 12,9 tūkstošiem.
Raugoties uz šā gada 2. ceturksni salīdzinājumā ar 1. ceturksni, nodarbinātības līmenis iedzīvotājiem 15–74 gadu vecumā palielinājās par 1,3 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 14,3 tūkstošiem. 20–64 gadu vecuma grupā attiecīgi palielinājās par 1,3 procentpunktiem un 9,4 tūkstošiem.
2. ceturksnī palielinājās arī senioru nodarbinātības līmenis (par 2,6 procentpunktiem gada laikā), sasniedzot 27,6 %.
CSP infografika
2. ceturksnī vīriešu nodarbinātības līmenis (66,1 %) bija par 1,9 procentpunktiem augstāks nekā sieviešu (64,2 %). 20–64 gadu vecuma grupā vīriešu nodarbinātības līmenis (78,3 %) bija par 0,6 procentpunktiem zemāks nekā sieviešu (78,8 %).
Nodarbinātie iedzīvotāji (tūkstošos)
| 2025. gada | 2026. gada | 2026. gada 2. cet. izmaiņas pret | |||||
| 2. cet. | 1. cet. | 2. cet. | 2025. gada 2. cet. | 2026. gada 1. cet. | |||
| tūkstošos | % | tūkstošos | % | ||||
| Pavisam (15–74 gadi) | 889,3 | 871,2 | 885,5 | -3,8 | -0,4 | 14,3 | 1,6 |
| vīrieši | 439,2 | 424,8 | 428,8 | -10,4 | -2,4 | 4,0 | 1,0 |
| sievietes | 450,1 | 446,4 | 456,7 | 6,6 | 1,5 | 10,3 | 2,3 |
| Pavisam (20–64 gadi) | 828,7 | 806,4 | 815,8 | -12,9 | -1,6 | 9,4 | 1,2 |
| vīrieši | 411,7 | 397,0 | 399,2 | -12,5 | -3,0 | 2,1 | 0,5 |
| sievietes | 417,0 | 409,3 | 416,6 | -0,5 | -0,1 | 7,2 | 1,8 |
| Jaunieši (15–24 gadi) | 59,5 | 59,6 | 62,7 | 3,2 | 5,3 | 3,0 | 5,1 |
Palielinājies jauniešu nodarbinātības līmenis
2. ceturksnī nodarbinātības līmenis jauniešiem 15–24 gadu vecumā bija 33,2 %, kas ir par 1,4 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada un par 1,6 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Nodarbināti bija 62,7 tūkstoši jauniešu (2025. gada 2. ceturksnī – 59,5 tūkstoši).
CSP infografika
Palielinājies blakusdarbā nodarbināto skaits
2. ceturksnī 67,7 tūkstoši (7,7 %) nodarbināto strādāja arī blakusdarbā – bez pamatdarba strādāja vēl kādā darbavietā vai veica dažādus gadījuma darbus un guva papildu ienākumus. Tas ir par 19,5 tūkstošiem jeb 40,3 % vairāk nekā pirms gada un par 10,7 tūkstošiem jeb 18,9 % vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. 20–64 gadu vecuma grupā blakusdarbā strādāja 62,7 tūkstoši (7,7 %) – par 17,5 tūkstošiem jeb 38,6 % vairāk nekā pirms gada un par 9,3 tūkstošiem jeb 17,4 % vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
Sievietes (39,3 tūkstoši) biežāk nekā vīrieši (28,5 tūkstoši) strādāja blakusdarbā. Blakusdarbā nodarbinātie visbiežāk līdzās pamatdarbam nostrādāja 1–10 stundas (39,8 %), bet 20,4 % nostrādāja 11–20 stundas.
CSP infografika
Attālināti visbiežāk strādā 1-2 dienas nedēļā
2. ceturksnī 16,8 % (127,2 tūkstoši) darbinieku (darba ņēmēju) regulāri strādāja attālināti3. Tas ir par 26,2 tūkstošiem jeb 3,4 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada (101,0 tūkstotis jeb 13,4 %) un par 11,7 tūkstošiem jeb 1,4 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī (115,5 tūkstoši jeb 15,4 %).
Attālināti strādājošo vidū izplatītākais ir hibrīddarbs – 42,1 % darbu attālināti veic 1–2 dienas nedēļā. Savukārt darbu pilnībā attālināti veic 16,1 %.
Starp nozarēm vislielākais attālināti strādājošo īpatsvars (70,0 % no nozares darbinieku kopskaita) bija izdevējdarbības, mediju un IKT pakalpojumu jomā, kā arī finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē (69,7 %), gandrīz katrs trešais jeb 31,8 % strādāja attālināti zinātnisko, administratīvo pakalpojumu; operāciju ar nekustamo īpašumu jomās. Valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas jomā attālināti strādāja ceturtdaļa (24,5 %) darbinieku.
CSP infografika
Samazinājies ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits
2. ceturksnī gandrīz trešdaļa (30,0 %) jeb 408,3 tūkstoši iedzīvotāju 15–74 gadu vecumā bija ekonomiski neaktīvi, t.i. nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Gada laikā ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 8,9 tūkstošiem jeb 2,1 %, bet ceturkšņa laikā – samazinājies par 19,1 tūkstoti jeb 4,5 %. 20–64 gadu vecuma grupā ekonomiski neaktīvi 2. ceturksnī bija 161,6 tūkstoši (15,6 %) iedzīvotāju. Gada laikā šo iedzīvotāju skaits samazinājies par 2,3 tūkstošiem jeb 1,4 %, bet ceturkšņa laikā – par 12,0 tūkstošiem jeb 6,9 %.
2. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 7,0 %
2. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 7,0 %. Gada laikā bezdarba līmenis ir pieaudzis par 0,3 procentpunktiem, bet ceturkšņa laikā – samazinājies par 0,1 procentpunktu.
2. ceturksnī bija 66,2 tūkstoši bezdarbnieku 15–74 gadu vecumā. Gada laikā bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 2,5 tūkstošiem jeb 4,0 %, bet ceturkšņa laikā – samazinājies par 0,2 tūkstošiem jeb 0,3 %.
CSP infografika
2. ceturksnī vīriešu bezdarba līmenis (8,1 %) bija par 2,3 procentpunktiem augstāks nekā sieviešu (5,9 %).
Bezdarbnieku skaits (tūkstošos)
| 2025. gada | 2026. gada | 2026. gada 2. cet. izmaiņas pret | |||||
| 2. cet. | 1. cet. | 2. cet. | 2025. gada 2. cet. | 2026. gada 1. cet. | |||
| tūkstošos | % | tūkstošos | % | ||||
| Pavisam (15–74 gadi) | 63,7 | 66,4 | 66,2 | 2,5 | 4,0 | -0,2 | -0,3 |
| vīrieši | 33,8 | 32,9 | 37,8 | 4,0 | 11,8 | 4,9 | 14,8 |
| sievietes | 29,9 | 33,4 | 28,4 | -1,5 | -5,0 | -5,1 | -15,1 |
| Jaunieši (15–24 gadi) | 12,9 | 6,2 | 11,1 | -1,8 | -14,3 | 4,9 | 79,2 |
Samazinājies ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars
2. ceturksnī 33,1 tūkstotis bezdarbnieku 15–74 gadu vecumā bija bez darba līdz 5 mēnešiem. Tas ir par 4,7 tūkstošiem vairāk nekā pirms gada un par 1,0 tūkstoti vairāk nekā 1. ceturksnī. 11,4 tūkstoši bija bez darba 6–11 mēnešus. Šo personu skaits gada laikā ir samazinājies par 2,5 tūkstošiem, bet ceturkšņa laikā – palielinājies par 3,0 tūkstošiem.
2. ceturksnī bija 21,6 tūkstoši ilgstošo bezdarbnieku (bez darba 12 mēnešus un ilgāk) – par 0,4 tūkstošiem vairāk nekā pirms gada un par 4,2 tūkstošiem mazāk nekā 1. ceturksnī. Ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā bija 32,7 % – par 0,7 procentpunktiem mazāk nekā pirms gada un par 6,2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
2. ceturksnī palielinājies jauniešu bezdarba līmenis
2. ceturksnī 11,1 tūkstotis jeb 16,7 % no visiem bezdarbniekiem bija jaunieši (15–24 gadi). Jauniešu īpatsvars bezdarbnieku skaitā gada laikā samazinājies par 3,6 procentpunktiem, bet ceturkšņa laikā – palielinājies par 7,4 procentpunktiem.
Jauniešu bezdarba līmenis 2. ceturksnī bija 15,0 %, kas ir par 2,8 procentpunktiem zemāks nekā pirms gada un par 5,6 procentpunktiem augstāks nekā 1. ceturksnī. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 1,8 tūkstošiem, bet ceturkšņa laikā – palielinājies par 4,9 tūkstošiem.
CSP infografika
Metodoloģiskā informācija:
2026. gada 2. ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 4,2 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,0 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tai skaitā vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem – 3,7 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 6,0 tūkstošus iedzīvotāju.
Plašāka informācija par pamatdarbā nostrādāto darba laiku, attālināti strādājošajiem, u.c. darbaspēka apsekojuma rezultātiem ir pieejama oficiālās statistikas portālā sadaļās “Nodarbinātība”, “Bezdarbs” un “Ekonomiskā aktivitāte”.
1 OECD un Eurostat savos pētījumos un publikācijās kā darbspējīgu apskata iedzīvotāju grupu 20 līdz 64 gadu vecumā. Tomēr atbilstoši Latvijas likumdošanai par darbspējīgiem tiek uzskatīti iedzīvotāji no 15 gadu vecuma līdz pensijas vecuma sasniegšanai. Relīzē, runājot par iedzīvotāju nodarbinātību, apskatīsim vecuma grupas 15–74 gadi un 20–64 gadi.
2 Šeit un turpmāk aprēķini veikti ar nenoapaļotiem skaitļiem.
3 Darba izpildes veids, kad darbs, kuru nodarbinātais varētu veikt uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus darba devēja uzņēmuma.
