Ziņojums apliecina, ka Elektroniskās rindas rezervācijas sistēmas (ERRS) ieviešana ir sasniegusi galveno mērķi – pie Latvijas ārējās robežas vairs neveidojas ilgstošas kravas automašīnu rindas uz valsts autoceļiem vai to tuvumā.
“Elektroniskās rindas sistēmas ieviešana ir būtisks solis robežšķērsošanas procesu sakārtošanā. Tā ļauj efektīvāk organizēt transporta plūsmu, samazina sastrēgumus, uzlabo ceļu satiksmes drošību un sniedz ērtāku pakalpojumu pārvadātājiem un citiem robežas šķērsotājiem,” norāda Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Andulis Židkovs.
Pirmajos darbības mēnešos ieviestā sistēma ir apliecinājusi savu efektivitāti. Laikposmā no 2025. gada 15. oktobra līdz 2026. gada 30. janvārim Latvijas ārējo robežu caur trīs aktīvajām robežšķērsošanas vietām (“Terehova”, “Grebņeva”, “Pāternieki”) šķērsojuši vairāk nekā 37 500 transportlīdzekļu, tostarp vairāk nekā 25 000 kravas automašīnu.
Sistēmas darbības sākumā tika konstatēti mēģinājumi mākslīgi radīt rindas, izmantojot automatizētus reģistrācijas rīkus jeb botus. Reaģējot uz situāciju, tika ieviesti papildu drošības mehānismi un veikti normatīvo aktu grozījumi, kas būtiski ierobežo negodprātīgas darbības.
Informatīvajā ziņojumā arī izvērtēta iespēja projekta ietvaros aprīkot šobrīd slēgtās robežšķērsošanas vietas “Silene” un “Vientuļi”. Veiktais izvērtējums liecina, ka šo robežšķērsošanas vietu iekļaušana projektā ļautu nākotnē daudz ātrāk atjaunot to darbību, ja rastos šāda nepieciešamība, kā arī turpmāk mazinātu iespējamos izmaksu sadārdzinājumus.
Projekta otrajā kārtā paredzēts izveidot vienotu Robežšķērsošanas un kontroles procesa elektroniskās pārvaldības sistēmu, kas nodrošinās vēl ciešāku sadarbību starp robežkontrolē iesaistītajām institūcijām un turpinās robežšķērsošanas procesu digitalizāciju. Sistēmu plānots ieviest līdz 2028. gada 1. jūlijam.
ERRS ir daļa no plašāka robežšķērsošanas digitalizācijas projekta, kuru īsteno VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” sadarbībā ar SM. Projekta pirmās kārtas mērķis ir izveidot modernu elektroniskās rindas sistēmu, kā arī izbūvēt nepieciešamo sakaru, videonovērošanas un elektroapgādes infrastruktūru Latvijas ārējās robežas robežšķērsošanas vietās. Projekta kopējais finansējums ir 2,82 miljoni eiro, no kuriem 2,397 miljoni eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums.
Visu piecu robežšķērsošanas vietu infrastruktūras uzturēšanas izmaksas veido 484 000 eiro, savukārt programmatūras uzturēšanas izmaksas ir 292 820 eiro gadā neatkarīgi no aprīkojamo robežšķērsošanas vietu skaita.
