Strauji mainīgajā starptautiskajā ģeopolitiskajā vidē Eiropas Savienībai jādara vairāk, lai virzītos uz klimatneitrālām, noturīgām un konkurētspējīgām mobilitātes sistēmām un militārās mobilitātes spējām. Tas bija skaidrs vēstījums, kas izskanēja forumā “Mobilitāte Eiropā 2030 – ilgtspējas un militāriem mērķiem”, kurš notika Rīgā 2026. gada 17. septembrī.
Pasākumā, ko organizēja EESK Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa (TEN) sadarbībā ar Latvijas biedrību “Ilgtspējas klasteris”, piedalījās pārstāvji no ES iestādēm, valstu iestādēm, uzņēmumiem, akadēmiskajām aprindām un pilsoniskās sabiedrības.
Šis augsta līmeņa forums deva iespēju rīkot stratēģisku dialogu, lai izvērtētu progresu, apmainītos ar paraugpraksi un apzinātu praktiskus veidus, kā panākt ilgtspējīgu mobilitāti un palielināt militārās mobilitātes spējas visā Eiropā.
Koncentrēšanās uz mobilitātes vērtības ķēdi
Eiropas mobilitātes uzdevums ir vairāk nekā jebkad kalpot Eiropas ekonomikai, iedzīvotājiem, klimatam un arvien vairāk – arī tās drošībai. Mērķis ir panākt, lai līdz 2030. gadam Eiropā būtu labāka savienotība, lai mobilitāte būtu patiesi ilgtspējīga un noturīgāka un lai vienlaikus neviens netiktu atstāts novārtā.
Konkrētāk:
- Mobilitāte kļūst par stratēģisku Eiropas jautājumu – Eiropa izvirza aizvien jaunas prasības savai transporta sistēmai. Mobilitātei jābūt tīrākai un ilgtspējīgākai; infrastruktūrai jāstiprina ES konkurētspēja un vienotais tirgus; transportam vēl arvien jābūt pieejamam un cenas ziņā pieņemamam iedzīvotājiem; ņemot vērā mūsdienu ģeopolitisko vidi, tīkliem jābūt noturīgiem un spējīgiem atbalstīt Eiropas drošību.
- Ilgtspējai un noturībai jābūt savstarpēji pastiprinošām – samazinot atkarību no importēta fosilā kurināmā, var stiprināt gan ES klimata mērķus, gan tās stratēģisko autonomiju.
- Infrastruktūra var kalpot vairākiem Eiropas mērķiem vienlaikus – Eiropas mobilitātes sistēmai nākotnē jāiegulda divējāda lietojuma civilmilitārajā infrastruktūrā (dzelzceļš, ceļi un tehnoloģijas) un vienlaikus cilvēkresursos un prasmju pilnveidē.
- Eiropai nopietni jāinvestē savienotībā – Eiropas Savienībai jāinvestē, lai novērstu sastrēgumus tās infrastruktūrā, pabeigtu pārrobežu savienojumus un modernizētu savus transporta tīklus. Šajā saistībā EESK ir aicinājusi no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta 2028.–2034. gadam piešķirt vismaz 100 miljardus EUR transporta vajadzībām, un uzsvērusi, ka investīcijām jānodrošina Eiropas pievienotā vērtība un jāievēro sociālie un vides kritēriji.
- Ilgtspējai jāizpaužas cilvēku ikdienas mobilitātē – Eiropas mobilitāte ir saistīta ar cilvēku ikdienas dzīvi. Pāreja uz zaļo mobilitāti būs sekmīga tikai tad, ja iedzīvotāji to izjutīs kā labāku mobilitāti, nevis tikai kā lielākus ierobežojumu vai augstākas izmaksas. Mobilitātes pārkārtošana nedrīkst radīt arī jaunu nevienlīdzību starp pilsētu un lauku teritorijām vai starp cilvēkiem, kuri atšķirīgā mērā var piekļūt transporta pakalpojumiem.
- Konkurētspēja, ilgtspēja un sociālā atbildība – Eiropas Savienībai ir vajadzīga ekonomiski spēcīga, ekoloģiski ilgtspējīga un sociāli atbildīga transporta sistēma. Digitalizācijai un sadarbspējai būtu jāsamazina nevajadzīgs administratīvais slogs. Vienlaikus, veicot vienkāršošanu, jāatbalsta izpilde, drošība, darba ņēmēju tiesības un vienotais tirgus.
Augsta līmeņa referentu citāti
“Eiropā 2030. gadā mobilitātei jābūt ilgtspējīgai, konkurētspējīgai, taisnīgai un drošai. Mūsu uzdevums ir izstrādāt tādu Eiropas mobilitātes sistēmu, kurā šie mērķi nevis savstarpēji konkurē, bet gan pastiprina cits citu.”
Marčins Novackis (Marcin Nowacki), Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētās nodaļas priekšsēdētājs
“Mobilitāte vairs nav tikai transporta jautājums vien – tā ir stratēģisks jautājums. Eiropai ir vajadzīga infrastruktūra, kas kalpo iedzīvotājiem un ekonomikai un vienlaikus stiprina noturību, drošību un militāro gatavību pāri robežām.”
- Baiba Miltoviča, EESK pastāvīgās grupas “Transports” priekšsēdētāja
“Ilgtspējīgu nākotni veidos ne tikai redzējums – ir vajadzīga izlēmīga rīcība šodien. Ilgtspēja ir kļuvusi par stratēģisku prasību, kas ietekmē mūsu ekonomiku, drošību, mobilitāti un dzīves kvalitāti. Mūsu uzdevums ir neapstāties pie izolētiem projektiem un īstermiņa risinājumiem, bet gan veidot noturīgas, savstarpēji savienotas sistēmas, kas spēj apmierināt nākamo paaudžu vajadzības.”
- Armands Gūtmanis, Latvijas biedrības “Ilgtspējas klasteris” priekšsēdētājs
“Lielākā daļa militārās mobilitātes jautājumu nesagādā grūtības — nevajag ne daudz naudas, ne laika, lai tos atrisinātu. Esmu pārliecināts, ka kopā ar Padomes un Komisijas kolēģiem mēs varam rast risinājumus. Mums jāmācās no Ukrainas pieredzes un jāuzlabo sava mobilitāte un drošība.”
- Roberts Zīle, Eiropas Parlamenta priekšsēdētājas vietnieks
“Eiropas transporta mobilitāte ir kļuvusi par drošības, drošuma un konkurētspējas pamatpīlāru, kam nepieciešama infrastruktūra, lai atvieglotu ekonomiskos sakarus un vienlaikus ļautu ātri izvietot militāros spēkus. Šo problēmu risināšanai ir vajadzīgs spēcīgs ES finansējums un starpnozaru sadarbība, lai integrētu reģionālos projektus, paplašinātu enerģētisko noturību un izveidotu savienotu divējāda lietojuma transporta tīklu.”
- Rihards Kozlovskis, Latvijas transporta ministrs
Lai uzzinātu vairāk par EESK darbu transporta jomā, apmeklējiet mūsu tīmekļa vietni.
