Metu konkursā ir aicināti piedalīties Latvijā vai ārvalstīs praktizējoši arhitekti, dizaineri, mākslinieki, radošas starpdisciplināras komandas, kas ir juridiskas vai fiziskas personas, vai personu apvienības.
Pretendentiem jāiesniedz Latvijas ekspozīcijas saturiskā koncepcija, dizaina risinājums, komunikācijas koncepcija un īstenošanas piedāvājums saskaņā ar Venēcijas arhitektūras biennāles kuratoru Vana Šū (Wang Shu) un Lu Venju (Lu Wenyu) noteikto biennāles tēmu „Do Architecture – For the Possibility of Coexistence Facing a Real Reality” („Radīt arhitektūru līdzāspastāvēšanas iespējām, sastopoties ar patieso realitāti”).
Latvijas paviljona komisāre, žūrijas komisijas priekšsēdētāja, arhitekte Brigita Bula: “Dalība Venēcijas
biennālē ir Latvijas arhitektu un mākslinieku ilgākā laikā izcīnīta iespēja neatkarīgi, brīvi un ar zināmu
finansējuma drošību runāt par Latvijas arhitektūrai svarīgām idejām, parādīt mūsu sasniegumus, pārbaudīt
savas spējas starptautiskā kontekstā un izvirzīt priekšplānā būtiskus jautājumus par ko ikdienā, strādājot arhitekta darbu, nav laika runāt.
Konkursa nolikums šogad paplašina iespējas gan vietas, gan tēmas, gan prezentācijas veida izvēlē, tāpēc aicinu potenciālos Latvijas paviljona autorus domāt plaši, reaģēt uz pasaulē notiekošo caur saviem darbiem, izmantojot savas prakses izteiksmes līdzekļus, laiku veltot spēcīgas neordināras idejas veidošanai, stiprināt Latviju kā starptautisku spēlētāju domājot par to, ko un kā varam un gribam ar savu dalību pateikt Eiropas lielākajā arhitektūras forumā."
Konkursa nolikuma nosacījumi dod iespēju reflektēt par būvēto vidi, arhitekta lomu un ietekmi tās veidošanā, saskaroties ar pārmaiņām, problēmām un mūsdienu izaicinājumiem. Formulējot ekspozīcijas ideju un vēstījumu, KM aicina pievērst uzmanību arhitektūras tematikai kontekstā ar klimata, reģionālas drošības, sabiedrības labbūtības un citiem aktuāliem jautājumiem nacionālā, reģionālā un/vai globālā mērogā, kā arī domāt par ekspozīcijas vēstījumu gan plašākai Latvijas sabiedrībai, gan starptautiskai auditorijai. Ekspozīcijas īstenošanas procesā vēlams ievērot ilgtspējas, apritīguma un iekļautības principus.
Žūrijas komisija veiks iesniegto metu izvērtēšanu, piešķirot katram metam punktus. Konkursa dalībniekus, kuri būs ieguvuši visaugstāko punktu skaitu (1-3 vietas ieguvēji), iepirkuma komisija aicinās uz sarunu procedūru.
Kopējā iepirkuma līgumcena par Latvijas paviljona realizāciju nevar pārsniegt 161 050 eiro (bez PVN), šajā summā ir iekļauts arī finansējums izstāžu telpu īrei Venēcijā, Arsenāla kompleksā (Sale d’Armi). KM pēc sarunām ar arhitektūras nozares pārstāvjiem šogad nolikumā paredzējusi iespēju, ka pretendents var izvēlēties arī citas Latvijas ekspozīcijai piemērotas telpas vai veidot ekspozīciju ārtelpā, Venēcijas pilsētvidē. Šādā gadījumā pretendentam patstāvīgi jānodrošina nepieciešamās ekspozīcijas vietas lietošanas tiesības un jāslēdz šīs vietas lietošanas līgums.
Konkursā paredzēts godalgu fonds 4 000 eiro (neieskaitot PVN): metu konkursa 1.vietas ieguvējs saņems 2 000 eiro, savukārt 2. un 3. vietas ieguvēji katrs – 1 000 eiro.
Ar konkursa nolikumu par Latvijas ekspozīcijas īstenošanu Venēcijas arhitektūras biennālē var iepazīties elektronisko iepirkumu sistēmas portālā. Konkursa pretendenti savus piedāvājumus aicināti iesniegt līdz š.g. 21. septembrim plkst. 15.00, iesniedzot tos klātienē Kultūras ministrijā.
Iesniegtos pieteikumus vērtēs konkursa žūrijas komisija šādā sastāvā:
- Brigita Bula – žūrijas komisijas priekšsēdētāja, Venēcijas biennāles 20.starptautiskās arhitektūras izstādes Latvijas paviljona komisāre, arhitektu biroja „Brigita Bula arhitekti” vadošā arhitekte, Nacionālās arhitektūras padomes locekle, LAS Padomes locekle;
- Linda Krūmiņa − žūrijas komisijas priekšsēdētāja vietniece, arhitektu biroja „MADE arhitekti” vadošā arhitekte;
- Artis Zvirgzdiņš − arhitekts, arhitektūras publicists un kritiķis;
- Amanda Ziemele − māksliniece, Latvijas paviljona, ekspozīcijas Venēcijas biennāles 60. starptautiskajā mākslas izstādē autore;
- Andris Rubīns − radošās aģentūras „MAGIC” vadošais partneris, zīmolu un komunikācijas eksperts.
- Kā KM iepriekš informējusi, Latvija patur tiesības atsaukt savu dalību šajā starptautiskajā mākslas notikumā, ja tajā tiks pārstāvēta agresorvalsts Krievija. Kultūras ministrs Nauris Puntulis pēc tikšanās ar arhitektūras nozares pārstāvjiem š.g. 18. jūnijā Latvijas vārdā nosūtīja pieteikumu par Latvijas dalību Venēcijas biennālē un norises telpu rezervāciju. Tajā iekļauta stingra atruna par Latvijas tiesībām atsaukt savu dalību biennālē, ja, “neraugoties uz vairāku valstu kolektīvajiem iebildumiem pret Krievijas dalību Venēcijas arhitektūras biennālē, 2027. gada biennāles organizatori to tomēr pieļautu.”
Venēcijas arhitektūras biennāle ir viena no nozīmīgākajām arhitektūras izstādēm Eiropā un pasaulē, tā notiek reizi katros 2 gados. Venēcijas biennāles 20. starptautiskās arhitektūras izstādes norises laiks ir no 2027. gada 8. maija līdz 2027. gada 21. novembrim (pirms atklāšanas dienas – 2027. gada 6. un 7. maijā). Plašāka informācija par 2027. gada Venēcijas arhitektūras biennāli tīmekļvietnē ‒ https://www.labiennale.org/it/architettura/2027.
Latvija ar nacionālo paviljonu nākamgad jau divpadsmito reizi būs pārstāvēta Venēcijas arhitektūras biennālē; šajā starptautiskajā notikumā tā piedalās kopš 2002. gada.
2025. gadā Venēcijas biennāles 19. starptautiskā arhitektūras biennālē Latvijas paviljonu “Aizsardzības ainava” īstenoja arhitektu biroju “Sampling” un “Nomad Architects” radošā komanda. Latvijas paviljons guva plašu pozitīvu rezonansi starptautiskajos medijos. Kopumā Venēcijas biennāles 19. starptautisko arhitektūras izstādi apmeklēja vairāk nekā 315 500 skatītāju.
