Pēc intensīvajām lietavām applūdušajās pļavās notiek pastiprināti dabiskie organisko vielu noārdīšanās procesi, kuru laikā tiek patērēts ievērojams skābekļa daudzums. Šiem ūdeņiem ieplūstot upēs, izšķīdušā skābekļa koncentrācija strauji samazinās, radot zivīm nelabvēlīgus un atsevišķās vietās kritiskus apstākļus.
Ekspresmērījumu laikā tika noteikta ūdens elektrovadītspēja, pH, ūdens temperatūra un izšķīdušā skābekļa koncentrācija.
Mērījumu rezultāti liecina, ka Stendes un Irbes upē konstatēts kritiski zems izšķīdušā skābekļa līmenis. Stendes upē dažādās mērījumu vietās izšķīdušā skābekļa koncentrācija bija no 0,072 līdz 0,076 mg/l, savukārt Irbes upē – no 0,039 līdz 0,047 mg/l. Salīdzinājumam: Rindas upē izšķīdušā skābekļa koncentrācija sasniedza 5,87 mg/l, kas nerada apdraudējumu zivīm.
Vienlaikus Stendes upē pH un elektrovadītspējas rādītāji atbilda dabiskajiem ūdens kvalitātes parametriem, un būtiskas novirzes netika konstatētas, kas liecina par to, ka zivju bojāejas cēloņi nav saistīti ar piesārņojumu, bet ar dabiskiem procesiem, kas veidojušies pēc lielām lietavām.
VVD turpinās ūdens kvalitātes monitoringu Stendes un Irbes upē arī tuvākajās dienās, lai novērtētu, vai situācija uzlabojas un izšķīdušā skābekļa koncentrācija atgriežas dabiskā līmenī.
