LDDK norādīja, ka nepieciešamie lēmumi šajā jautājumā jau ir pieņemti. 2024. gada 27. augustā valdība noteica, ka 2025. gadā publiskajā sektorā netiks palielināts kopējais amata vietu skaits. Tam sekoja “Vakanču bankas” izveide 2024. gada 1. decembrī, paredzot ilgstoši vakantās amata vietas izmantot jaunu funkciju nodrošināšanai, nevis veidot papildu štata vietas. Savukārt valsts budžeta sagatavošanas procesā tika nostiprināts princips nepalielināt valsts un pašvaldību institūciju amata vietu skaitu.
2025. gada 10. oktobrī NTSP vienojās, ka no 2026. gadā likvidējamas amata vietas, kas nav aizpildītas ilgāk par sešiem mēnešiem, vienlaikus 30% no ietaupītā finansējuma atstājot iestāžu rīcībā darbinieku papildu pienākumu apmaksai. Šī vienošanās tika iestrādāta gan valdības apstiprinātajā valsts budžeta likumprojektā, gan valsts budžeta likumā, nosakot, ka no 2026. gada 1. jūlija no amatu sarakstiem izslēdzamas amata vietas, kas ilgāk par sešiem mēnešiem bijušas vakantas. Tas ļautu īstenot vienu no kopīgi iezīmētajiem valdības tēriņus mazinošajiem pasākumiem, lai nodrošinātu finansējumu valdības izvirzītajām prioritātēm.
Tāpēc šobrīd nepieciešami nevis jauni lēmumi, bet jau pieņemto lēmumu izpilde. LDDK aicināja atbilstoši 2025. gada 14. oktobrī Ministru kabineta apstiprinātajam valsts budžeta likumprojektam Valsts kancelejai sagatavot un iesniegt Ministru kabinetam sarakstu ar ilgstoši vakantajām amata vietām uz 2026. gada 1. jūliju un nodrošināt šo amata vietu likvidēšanu līdz 2026. gada 1. septembrim. Ministru prezidenta birojs pauda atbalstu šī jautājuma virzīšanai Ministru kabinetā, lai pieņemtie lēmumi tiktu īstenoti praksē, vienojoties par detaļām tuvākajā laikā.
“Budžeta disciplīna sākas ar valdības spēju pildīt pašas pieņemtos lēmumus. Ja ilgstoši vakantās amata vietas netiek likvidētas, netiek ievērots atalgojuma pieauguma ierobežojumi un tiek meklēti izņēmumi no pašu noteiktajiem principiem, budžeta disciplīna kļūst tikai par deklarāciju. Uzņēmēji sagaida, ka valsts vispirms demonstrēs atbildīgu rīcību pati pret sevi. Tieši tādēļ NTSP sēdē aicinājām nekavējoties īstenot jau pieņemtos lēmumus,” norāda LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.
NTSP sēdē tika aktualizēti arī cilvēkkapitāla attīstības jautājumi. LDDK atkārtoti norādīja, ka Latvijā joprojām nav vienotas cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas un par tās īstenošanu atbildīgās institūcijas. Tāpat LDDK aicināja Iekšlietu ministriju līdz 1. septembrim tikties ar darba devējiem, lai pārrunātu sabalansētas migrācijas politikas izstrādi. Kā arī organizācija aicināja nostiprināt dabaszinātņu eksāmenu izglītības standartā, sākot ar 2026./2027. mācību gadu, stiprinot skolēnu kompetences un darba tirgum nepieciešamās prasmes.
Valsts izdevumu mazināšanas jomā LDDK uzsvēra, ka Ministru prezidentam jāuzņemas politiskā pārraudzība pār valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas procesu, nosakot skaidrus mērķus un nodrošinot, ka publisko izdevumu mazināšana tiek īstenota horizontāli kā visas valdības kopīga prioritāte. Lai nodrošinātu koordinētu pieeju, LDDK rosināja Valsts kancelejai sadarbībā ar Finanšu ministriju, Ministru prezidenta biroja, Valsts kontroles, Latvijas Bankas un Valsts kases pārstāvjiem izveidot kopīgu darba formātu, iesaistot LDDK konkrētu valsts budžeta izdevumu samazināšanas priekšlikumu sagatavošanai.
Sēdē tika pārrunāts arī minimālās mēneša darba algas apmērs turpmākajiem gadiem. LDDK uzsvēra, ka uzņēmējiem ir nepieciešama prognozējama uzņēmējdarbības vide, un valdības pieņemtajiem lēmumiem ir jābūt konsekventiem, izpildāmiem un tādiem, kas neparedz saistības, kurām nav finansiāla seguma.
