ĪSUMĀ
- Pašvaldību pārvaldībā 2025. gada beigās bija gandrīz 212 tūkstoši nekustamo īpašumu ar universālo kadastrālo vērtību 4,7 miljardi eiro, taču pašvaldībām trūkst pilna priekšstata par šo portfeli.
- Vairāk nekā puse jeb 57% pašvaldību pārvaldībā esošo īpašumu ir to tiesiskajā valdījumā – īpašuma tiesības ilgstoši nav nostiprinātas zemesgrāmatā.
- No 2021. gada 1. jūlija līdz 2026. gada 10. janvārim pašvaldības veikušas 14 165 nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumus par aptuveni 180 milj. eiro.
- Daļa jautājumu jārisina arī valsts līmenī – vajadzīgi vienoti pārvaldības principi, salīdzināmi dati, integrēts digitāls risinājums publiskā sektora īpašumiem un vienkāršāki īpašuma tiesību sakārtošanas un atsavināšanas procesi.
- Latvijai būtu jāvirzās uz skaidru un integrētu zemes politiku, kas sabalansē dažādu nozaru vajadzības un intereses.
“Pašvaldību īpašumi nav tikai bilances ieraksts vai veids, kā papildināt budžetu. Tā ir sabiedrībai piederoša manta, ar ko var attīstīt izglītību, sociālos pakalpojumus, uzņēmējdarbību, mājokļus, infrastruktūru un teritoriju kopumā. Vienlaikus šajos ģeopolitiskajos apstākļos īpašumi var kalpot arī civilās aizsardzības, krīžu pārvaldības un valsts drošības vajadzībām. Mēs nesakām, ka īpašumus nevajag pārdot. Nevajadzīgi, dārgi uzturami vai pašvaldības funkcijām nederīgi īpašumi ir jāiznomā vai jāatsavina. Taču šādiem lēmumiem jābalstās uz izvērtējumu un ilgtermiņa redzējumu, nevis tikai nepieciešamību risināt kārtējā gada budžeta problēmas. Ilgtspējīgai publisko īpašumu pārvaldībai nepieciešama gan laba pašvaldību prakse, gan valsts līmeņa risinājumi – vienoti pārvaldības principi, salīdzināmi dati un mazāks administratīvais slogs,” uzsver Valsts kontroles padomes loceklis Oskars Erdmanis.
Trūkst kopskata par īpašumu portfeli
Revīzijā konstatēts, ka dati par īpašumiem pašvaldībās būtiski atšķiras. Ir pašvaldības, kurās aktuāli dati ir par vairāk nekā 90% īpašumu, bet ir arī tādas, kurās dati ir tikai par daļu īpašumu vai tie ir fragmentāri. Pašvaldības īpašumus uzskaita dažādi – no Excel tabulām līdz atsevišķām specializētām sistēmām. Pilnīgi dati ir tikai 15 pašvaldībās par īpašumiem, kas nodrošina pašvaldības funkcijas.
Vienotas pašvaldību nekustamo īpašumu pārvaldības informācijas sistēmas šobrīd nav. Valsts nekustamajiem īpašumiem šāds risinājums ir, taču uz pašvaldībām tas nav attiecināts. Tāpēc nevar pilnvērtīgi salīdzināt pašvaldību praksi, analizēt publisko īpašumu portfeli valsts mērogā un pieņemt uz datiem balstītus lēmumus. 34 no 42 pašvaldībām vienotas informācijas sistēmas izveidi vai pilnveidi atzīst par būtiskāko risinājumu.
Papildu šķērsli rada tas, ka 120 481 jeb 57% pašvaldību īpašumu ir tikai to tiesiskajā valdījumā – īpašuma tiesības nav nostiprinātas zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda, kas ierobežo iespējas ar tiem savlaicīgi rīkoties nepieciešamības gadījumā.
Īpašumu pārdošanai jābūt daļai no ilgtermiņa plāna
No 2021. gada 1. jūlija līdz 2026. gada 10. janvārim pašvaldības veikušas 14 165 nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumus par aptuveni 180 milj. eiro, tostarp 7633 zemes darījumus par 115,9 milj. eiro. Īpašumu atsavināšana var būt pamatota – tā var mazināt uzturēšanas izmaksas un nodot īpašumus lietderīgākai izmantošanai. Taču revīzijā secināts, ka atsavināšanu pašvaldībās bieži nosaka konkrētā brīža budžeta vajadzības, nevis iepriekš veikts izvērtējums par to, kāds īpašumu portfelis pašvaldībai nepieciešams funkciju nodrošināšanai un ilgtermiņa attīstībai. To apliecina arī tas, ka 85% ieņēmumu no pašvaldību ierosinātajiem darījumiem gūti no finansiāli vērtīgākajiem – meža – īpašumiem.
Labā prakse paredz īpašumus regulāri profilēt – sistemātiski izvērtēt pēc funkcijas, izmantošanas un attīstības potenciāla. Praksē notiek pretējais: tikai trīs pašvaldības īpašumus profilē pēc vienotas metodikas visiem īpašumu veidiem, 17 pašvaldības ir procesa sākumposmā, savukārt 13 pašvaldībās īpašumus izvērtē galvenokārt kārtējā gada budžeta sagatavošanas laikā.
Padziļināti analizējot 106 zemes darījumus 21 pašvaldībā, secināts, ka atsavināšanas lēmumu pamatojums un sasaiste ar ilgtermiņa attīstības mērķiem ne vienmēr ir izsekojama. To apstiprina arī iedzīvotāju padomju un nevalstisko organizāciju aptauja, kurā 56,4% respondentu norādīja, ka pašvaldības stratēģiskā pieeja nekustamo īpašumu pārvaldībā nav skaidra.
Zeme ir stratēģisks resurss
Īpaši nozīmīgi pašvaldību īpašumu portfelī ir zemes īpašumi. Zeme var būt vajadzīga pašvaldības funkcijām, uzņēmējdarbībai, infrastruktūrai, investīciju piesaistei un teritorijas attīstībai. Tāpēc lēmumiem par zemes pārdošanu jābūt īpaši pamatotiem. Pašvaldību pārvaldībā ir 11 329 zemes starpgabali ar kopējo platību 13 482 ha. Revīzijā konstatēts, ka ne visu starpgabalu statuss ir pietiekami pamatots. Pārbaudītajos darījumos ar starpgabaliem visos gadījumos pieteicās tikai viens pretendents, savukārt atklātās izsolēs pārbaudītajos darījumos cena pieauga vidēji par 31% lauksaimniecības zemei un par 80% meža zemei. Tātad plašāka konkurence var dot pašvaldībai lielāku ieguvumu.
Pašvaldību iespējas rīkoties ar daļu zemes joprojām ierobežo arī zemes reformas sekas. Vairāki tūkstoši neizpirktās lauku apvidus zemes nomas līgumu joprojām ir spēkā ar personām, kurām piešķirtās zemes izpirkšanas tiesības nav izmantotas. Tas ierobežo pašvaldību iespējas rīkoties ar šiem zemes resursiem, turklāt atsevišķos gadījumos gada nomas maksa nesasniedz pat vienu eiro. Revīzijā konstatēti arī gadījumi, kad īpašumus pēc iegādes no pašvaldības pārdeva tālāk par augstāku cenu – kopējais cenas pieaugums pārsniedza 170 tūkst. eiro. Turklāt daļa atsavināto lauksaimniecības zemju netiek pienācīgi apsaimniekotas. Pārbaudītajos darījumos 47 lauksaimniecības zemes vienības 352 ha platībā bija nekoptas.
Valsts kontroles aicinājums #PēcRevīzijas
Valsts kontrole aicina pašvaldības, izvērtējot revīzijas secinājumus un savu praksi, pilnveidot nekustamo īpašumu pārvaldību, veidot pilnīgāku informāciju par īpašumiem, skaidrāk noteikt to izmantošanas mērķus, atsavināšanas lēmumus balstīt uz izvērtējumu un dokumentētu pamatojumu, veicināt konkurenci ar elektronisko izsoļu palīdzību un noteikt principus atsavināšanas ieņēmumu ieguldīšanai teritorijas attīstībā un īpašumu pārvaldības pilnveidē.
Daļa jautājumu nav atrisināmi tikai pašvaldību līmenī. Pašvaldību īpašumi kopā ar valsts īpašumiem veido nozīmīgu publiskā sektora aktīvu daļu, taču valsts līmenī izveidotais nekustamo īpašumu pārvaldības ietvars uz pašvaldībām nav attiecināts. Tāpēc Valsts kontrole vērsīsies pie Ministru prezidenta, Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas un Zemkopības ministrijas, aicinot sadarbībā ar pašvaldībām vērtēt risinājumus četros virzienos: vienoti pārvaldības principi un rādītāji, integrēts digitāls risinājums publiskā sektora īpašumu datiem, īpašuma tiesību sakārtošanas un atsavināšanas procesu vienkāršošana, kā arī konsultatīvs atbalsts pašvaldībām.
Atsevišķi valsts līmenī jāvērtē arī publisko zemes resursu pārvaldība. Zeme ir ierobežots un stratēģisks resurss, bet ar tās izmantošanu saistītie jautājumi šobrīd sadalīti starp vairākām nozaru politikām un institūcijām. Revīzijas rezultāti aktualizē jautājumu: vai Latvijā vajag vienotu zemes politiku, kas palīdzētu nodrošināt publiskās zemes ilgtspējīgu, saimniecisku un sabiedrības interesēm atbilstošu izmantošanu?
Valsts kontroles infografika.
Par Valsts kontroli
Latvijas Republikas Valsts kontrole ir neatkarīga, koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde. Tās darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu ir tiesiska, pareiza, lietderīga un atbilst sabiedrības interesēm, kā arī sniegt ieteikumus atklāto trūkumu novēršanai. Valsts kontrole veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem – Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas INTOSAI standartiem (ISSAI), kuru atzīšanu Latvijā nosaka valsts kontrolieris. Atklājot trūkumus, Valsts kontrole sniedz ieteikumus to novēršanai, bet par iespējamiem likumpārkāpumiem informē tiesībaizsardzības iestādes.
