Balsojumā EK priekšlikumu atbalstīja 24 dalībvalstis, divas atturējās, savukārt Latvija priekšlikumu neatbalstīja. Balsojumā Latvija pauda viedokli, ka ārkārtas atbalsts lauksaimniekiem pašreizējos apstākļos ir būtisks un nepieciešams, tomēr nevarēja atbalstīt piedāvāto regulējumu un finansējuma sadalījumu. Paužot savu nostāju, Latvija kopā ar Bulgāriju un Igauniju sagatavoja un EK iesniedza kopīgu paziņojumu, iebilstot pret piedāvāto atbalsta sadales pieeju.
Zemkopības ministrijas ieskatā finansējuma sadales metodika nav pietiekami caurskatāma un objektīva, jo pilnvērtīgi neatspoguļo faktiskās krīzes ietekmes atšķirības dalībvalstu starpā. Nosakot atbalsta apmēru, lielāka uzmanība bija jāpievērš pieaugošo ražošanas izmaksu ietekmei, kā arī austrumu pierobežas dalībvalstu paaugstinātajai ekonomiskajai ievainojamībai, ko būtiski ietekmē ģeopolitiskā situācija un Krievijas karš Ukrainā. Tāpat Zemkopības ministrija uzskata, ka ārkārtas atbalsta sadalē būtu bijis jāņem vērā reālo krīzes ietekmi uz lauksaimniekiem, nevis galvenokārt vēsturiskie Kopējās lauksaimniecības politikas tiešo maksājumu sadales principi. Pašreizējā krīzē īpaši neaizsargātas ir tās dalībvalstis, kuras joprojām saņem viszemākos tiešos maksājumus. Šo dalībvalstu īpašā situācija nav pienācīgi atspoguļota atbalsta sadalē.
Regula stāsies spēkā šā gada 31. jūlijā. Kopējais ārkārtas atbalsta apmērs ES ir 540 miljoni eiro, no kuriem Latvijai piešķirti 5,5 miljoni eiro. Tālāk ES dalībvalstīm atbalstu visvairāk skartajiem lauksaimniekiem jāizmaksā, izmantojot objektīvus un nediskriminējošus kritērijus līdz 2027. gada februāra beigām.
