Mēs, Lietuvas Republikas prezidents un Latvijas Republikas prezidents,
- tiekoties Viļņā Latvijas Republikas prezidenta valsts vizītes Lietuvas Republikā ietvaros, kā arī atzīmējot 35. gadadienu kopš Lietuvas un Latvijas diplomātisko attiecību atjaunošanas,
- izceļot mūsu valstu starpā pastāvošās īpaši ciešās un stratēģiski nozīmīgās attiecības, kuru pamatā ir kopīgais Baltijas valstu kultūrvēsturiskais mantojums, vēsturiskā pieredze, kā arī abu valstu integrācija NATO un Eiropas Savienībā,
- uzsverot ārkārtīgi veiksmīgo divpusējo politisko dialogu un praktisko sadarbību tādās jomās kā aizsardzība, drošība, ekonomika, enerģētika, transporta sistēmu savienojamība, kultūra, izglītība, zinātne un iedzīvotāju personīgie kontakti,
ar šo paziņojam, ka apņemamies arī turpmāk strādāt pie savstarpējās sadarbības padziļināšanas šādos jautājumos:
Drošības un aizsardzības stiprināšana
- Krievija joprojām ir viens no vistiešākajiem ilgtermiņa apdraudējumiem gan mūsu valstīm, gan Eiroatlantiskā reģiona drošībai, tādēļ ir nepieciešams stiprināt gan NATO atturēšanas, gan tās austrumu flanga aizsardzības spējas. Mēs atkārtoti apstiprinām savu nelokāmo apņemšanos garantēt kolektīvu NATO aizsardzību, tajā skaitā palielinot aizsardzībā ieguldītos un Ukrainas atbalstam paredzētos finanšu līdzekļus.
- Ciešas transatlantiskās saites un pastāvīga Amerikas Savienoto Valstu militārā klātbūtne Eiropā ir būtiski faktori gan Baltijas reģiona, gan plašāka Eiroatlantiskā areāla drošībai. Tādēļ, paralēli ASV dalībai citās sabiedroto misijās, mēs uzskatām par īpaši svarīgu arī turpmāku ASV militāro klātbūtni Baltijas valstīs ar plašāku kontingentu, jo tas padara atturēšanas un kolektīvās aizsardzības stratēģiju vēl iedarbīgāku.
- Mēs aicinām NATO veidot efektīvu un nepieciešamajiem resursiem nodrošinātu gaisa aizsardzības sistēmu, tajā skaitā paplašinot pretdronu aizsardzības spējas, lai nepieļautu, ka apdraudējumi NATO austrumu flangam turpina pieaugt. Mēs novērtējam, ka NATO ar pastiprinātu modrību seko līdzi situācijai, tajā skaitā veicot tādas operācijas kā “Austrumu sardze” un “Baltijas sardze”, kā arī vēlamies uzsvērt to, cik nozīmīga ir uzņemošo valstu gatavība sniegt gaidīto atbalstu sabiedroto spēkiem.
- Ciešāka reģionālā sadarbība un militārā mobilitāte ir būtiski faktori efektīvas kolektīvās aizsardzības sistēmas darbības nodrošināšanā. Mēs esam gatavi pilnveidot Baltijas valstu sadarbību ar NATO, Eiropas Savienību un citām reģionālās sadarbības formām, tajā skaitā savlaicīgi realizēt Baltijas aizsardzības līnijas un ES “Austrumu flanga novērošanas” projektus, kuru mērķis ir audzēt aizsardzības spējas un militārās rūpniecības potenciālu.
Ukrainas atbalsts
- Mēs apliecinām savu nelokāmo atbalstu Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai starptautiski atzīto valsts robežu ietvaros, kā arī gatavību turpmāk sniegt iespējami plašu politisko, militāro, ekonomisko, humāno un diplomātisko palīdzību. Vēlamies uzsvērt, ka ir svarīgi, izmantojot pastāvošos starptautisko tiesību mehānismus, saukt Krieviju pie pilnas atbildības par īstenoto agresiju, tajā skaitā pastrādātajiem kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci, uzliekot pienākumu kompensēt radīto kaitējumu.
- Mēs iestājamies par neatgriezenisku Ukrainas virzību uz pilnu dalību Eiropas Savienībā un NATO. Esam gatavi intensificēt sadarbību ar Ukrainas militārās rūpniecības sektoru un pārņemt karā gūtās zināšanas, lai stiprinātu visa NATO bloka atturēšanas un aizsardzības spējas.
Noturības un stratēģiskās savienojamības pilnveidošana
- Mēs atzinīgi novērtējam 2025. gadā veiksmīgi pabeigto Baltijas valstu elektroapgādes sistēmu sinhronizāciju ar Eiropas kontinentālo tīklu, jo tas ir pamats enerģētiskajai neatkarībai un reģiona noturībai. Esam gatavi arī turpmāk strādāt pie ciešākas sadarbības energodrošības jautājumos, tajā skaitā turpināt būvēt reģionālos starpsavienojumus, veicināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu un dabai draudzīgu elektroenerģijas ražošanu, kā arī kritiskās energoapgādes infrastruktūras aizsardzību. Paralēli esam gatavi aicināt Eiropas Savienību energodrošības finansējuma sadalē lielāku prioritāti piešķirt tieši šiem aspektiem.
- Mēs vēlamies īpaši uzsvērt, ka spēcīgāka Baltijas valstu savienojamība ir stratēģiska nepieciešamība. Tas cita starpā nozīmē, ka jāvirzās uz savlaicīgu Rail Baltica realizāciju, kā arī daudzgadu budžeta shēmā jāparedz attiecīgs ES un nacionālais finansējums, jo projektam ir plānota divējāda funkcija – veicināt ekonomiku un drošību. Mēs atbalstām pilnīgu Baltijas valstu dzelzceļa tīklu atvienošanu no Krievijas kontrolētās tehnoloģiskās un datu vadības sistēmas, jo mūsu mērķis ir panākt, ka Baltijas valstu dzelzceļa satiksme ir droša, pilnībā integrēta ES transporta un normatīvajā sistēmā.
Plašāka sadarbība ekonomikā, zinātnē un tehnoloģiju jomās
- Mēs nākotnē plānojam paplašināt divpusējo ekonomisko sadarbību, it īpaši augstas pievienotās vērtības nozarēs. Uzskatām, ka augstāka līmeņa sadarbībai digitalizācijas, kiberdrošības un kritiskās infrastruktūras noturības jomās ir labs potenciāls – tas attiecas uz kopīgiem projektiem tādās apakšnozarēs kā jaunākās un divējāda lietojuma tehnoloģijas, kā arī intensīvāku aizsardzības industriju sadarbību.
Baltijas identitātes, vēsturiskās atmiņas kopšana un sadarbība kultūrā, zinātnē, izglītībā
- Mēs uzskatām, ka ir svarīgi kopt Baltijas valstu kultūrvēsturisko un lingvistisko mantojumu, un esam gatavi padziļināt sadarbību lietuviešu un latviešu valodu, tradīciju, kā arī kopīgās baltu identitātes saglabāšanas un izplatības veicināšanas jautājumos. Tāpat esam gatavi paaugstināt sadarbību zinātnes, pētījumu, izglītības, kultūras un jauniešu apmaiņas jomās, lai veidotos noturīgi sociālie kontakti un spēcīgāka baltu vienotības sajūta.
- Vēlamies atgādināt, ka Eiropas vēsture vēl nav pilnībā apzinājusi divu totalitāro režīmu – nacistiskā un staļiniskā – pastrādātos noziegumus. Mēs esam gatavi aktīvāk sadarboties, lai nostiprinātu šos faktus Eiropas vēsturē un sirdsapziņā.
Lietuvas Republikas prezidents
Gitanas Nausėda
Latvijas Republikas prezidents
Edgars Rinkēvičs
