Eiropas Komisija š. g. 18. februāra Komunikācijā par Eiropas Savienības reģioniem, kas robežojas ar Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu (turpmāk – komunikācija), apņemas risināt izaicinājumus, ar kuriem saskaras Eiropas Savienības austrumu robežas reģionu tūrisma nozare, gaidāmajā Eiropas Savienības ilgtspējīga tūrisma stratēģijā. Eiropas Komisija komunikācijā apņemas palīdzēt apstiprināt ilgtspējīgus modeļus, stiprināt noturību un atjaunot starptautisko uzticību ar mērķētiem pasākumiem.
“Latvijas austrumu pierobežas tūrisma nozare jau vairākus gadus izjūt ģeopolitiskās situācijas radītās sekas, un šodien šie izaicinājumi vairs nav tikai Latvijas, bet visas Eiropas Savienības austrumu robežas jautājums. Tāpēc esam aicinājuši citas Eiropas Savienības austrumu robežas reģiona valstis kopīgi vērsties Eiropas Komisijā ar aicinājumu gaidāmajā Eiropas Savienības ilgtspējīga tūrisma stratēģijā paredzēt konkrētus risinājumus, kas palīdzētu atjaunot starptautisko uzticību reģionam, stiprinātu uzņēmumu noturību un uzlabotu savienojamību. Mums ir svarīgi, lai Eiropas Komisijas iepriekš paustās apņemšanās pārtaptu praktiskā atbalstā uzņēmējiem un reģioniem, kurus ģeopolitiskā situācija skārusi vissmagāk,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Ņemot vērā drošības situāciju Latvijā un tās negatīvo ietekmi uz tūrisma nozari, Latvija aicina rast risinājumus Eiropas Savienības līmenī. Šim aicinājumam plānots piesaistīt arī citas Eiropas Savienības austrumu robežas dalībvalstis, uz kurām attiecas Eiropas Komisijas komunikācija par reģioniem. Latvija ir sagatavojusi vēstuli atbildīgajiem Eiropas Komisijas komisāriem, aicinot gaidāmajā Eiropas Savienības ilgtspējīga tūrisma stratēģijā paredzēt konkrētus risinājumus austrumu pierobežas reģionu tūrisma nozares noturības stiprināšanai. Vēstule izceļ izaicinājumus, ar kuriem saskaras mazie un vidējie uzņēmumi, nepieciešamību nodrošināt savienojamību, radīt noturību un atjaunot uzticību reģioniem caur mērķētiem pasākumiem.
Šo risinājumu tūlītēju nepieciešamību pastiprina fakts, ka Latvijas austrumu pierobežas reģions šobrīd atrodas ilgstošu strukturālu izaicinājumu krustpunktā, ko raksturo demogrāfiskā sarukšana, uzņēmējdarbības koncentrēšanās ārpus reģiona un vāja starptautiskā tūrisma plūsma. Situāciju vēl vairāk saasināja 2026. gada maijs, kas Latvijas austrumu pierobežā, īpaši Latgalē, iezīmējās kā viens no intensīvākajiem dronu incidentu periodiem, būtiski ietekmējot sabiedrības uztveri par reģiona drošību. Šie ģeopolitiskās drošības apstākļi radīja pastiprinātu negatīvu ietekmi uz tūrisma nozari, īpaši attiecībā uz rezervāciju dinamiku, pasākumu plānošanu un starptautisko apmeklētāju plūsmu, tādēļ mērķtiecīgs Eiropas Savienības līmeņa atbalsts ir kļuvis kritiski svarīgs.
