2026. gada pirmajā pusgadā izrakstītas tika vairāk nekā 9 miljoni e-recepšu un aptiekā atprečotas vairāk nekā 7 miljoni e-recepšu, kas ir par 5% mazāk nekā līdzīgā periodā pērn.
Papildus no 2024. gada marta Latvijā izrakstītas e-receptes zāles var iegādāties, atrodoties arī citā Eiropas Savienības dalībvalstī, piemēram, komandējuma vai tūrisma brauciena laikā. 2026. gadā kopā ārvalstīs izmantotas 1309 Latvijā izrakstītas e-receptes, kas ir par 7% vairāk nekā 2025. gada pirmajā pusgadā. Savukārt Latvijā ārzemnieki atprečojuši 794 citās valstīs izrakstītas e-receptes, kas ir par 43% vairāk nekā līdzīgā periodā pērn. Pieaugošo pārrobežu e-recepšu skaitu var skaidrot ar pārrobežu tīkla paplašināšanos.
Latvijas iedzīvotājiem līdz šim bijusi iespēja savas e-receptes izmantot Čehijā, Igaunijā, Lietuvā, Polijā un daļā Spānijas. 2026. gadā šo valstu sarakstam pievienojusies arī Somija, Horvātija un Kipra. Tuvākajā laikā plānots pārrobežu e-recepšu datu apmaiņu nodrošināt arī ar Grieķiju un Portugāli.
“Lai gan šī gada pirmajā pusgadā Latvijā kopējais izrakstīto un aptiekās atprečoto e-recepšu skaits ir nedaudz samazinājies, redzam pozitīvu tendenci pārrobežu e-recepšu izmantošanā. Tas apliecina, ka Eiropas valstu digitālās veselības sadarbība kļūst arvien noderīgāka iedzīvotājiem, kuri ceļo, strādā vai uzturas ārvalstīs. Vienlaikus pārrobežu e-recepšu pieaugumu veicina arī valstu skaita pieaugums, kas iesaistās veselības datu apmaiņā. Latvija šogad veiksmīgi uzsākusi datu apmaiņu ar Somiju, Kipru un Horvātiju, bet tuvākajā laikā tai pievienosies arī Grieķija un Portugāle, padarot medikamentu saņemšanu Eiropā vēl pieejamāku un ērtāku,” norāda Latvijas Digitālās veselības centra valdes loceklis Juris Gaiķis.
LDVC infografika.
Papildu E-veselībā tiek iesūtīti stacionārie izraksti jeb epikrīzes, tādējādi nodrošinot pacientiem un viņu ārstējošajiem ārstiem visaptverošas informācijas pieejamību digitālā formātā par veikto izmeklēšanu un ārstēšanu, kas ir svarīgi turpmākajā pacienta veselības stāvokļa uzraudzībā un nozīmētās terapijas ievērošanā. 2026. gadā kopā E-veselības sistēmā iesniegtas teju 250 tūkstoši epikrīžu, kas ir par 45% vairāk nekā līdzīgā periodā pērn.
Vienlaikus 2026. gadā E-veselībā iesūtīti 680 tūkstoši vizuālās diagnostikas izmeklējumu un 800 tūkstoši slēdzienu par vizuālās diagnostikas datiem. Tie ir vidēji 115 tūkstoši izmeklējumu un 140 tūkstoši slēdzienu skaits mēnesī.
2026. gada pirmajā pusgadā tika atvērtas 670 tūkstoši e‑darbnespējas lapas, savukārt noslēgts 600 tūkstoši e‑darbnespējas lapas. Vidēji tās ir 112 000 atvērtas un 100 000 noslēgtas e-darbnespējas lapas mēnesī, kas ir līdzvērtīgs 2025. gada pirmā pusgada apjomam.
2026. gadā E-veselībā iesūtīti arī 2,3 miljoni laboratorisko izmeklējumu rezultātu pārskatu jeb vidēji 400 tūkstoši izmeklējumu rezultātu pārskatu mēnesī. Iesūtīto pārskatu skaits līdzvērtīgs 2025. gada pirmajos sešos mēnešos iesūtīto dokumentu skaitam.
E-veselībā tiek uzkrāti dati par laboratorisko izmeklējumu rezultātu pārskatiem no 2024. gada 1. janvāra. Pašlaik analīžu rezultātu pārskatus iesūta 26 iestādes, piemēram, Centrālā laboratorija, E. Gulbja laboratorija, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca, kā arī reģionu slimnīcas un citas ārstniecības iestādes.
Pārskatu publicēšana E-veselībā atvieglo ārstniecības personām piekļuvi laboratorisko izmeklējumu datiem, novērš dubultus izmeklējumus, jo ir pieejami iepriekš veikto izmeklējumu rezultāti, un samazina pacientu finanšu un laika slogu.
Apkopotā statistika pieejama E-veselības sadaļas “Par E-veselību” apakšsadaļā “E-veselības statistika”.
