Pēc Ministru prezidenta iniciatīvas pirmdien, 15. jūnijā, pēc vairāku gadu pārtraukuma ir atjaunota Informācijas sabiedrības padomes darbība. Tā sanāca uz pirmo sēdi kopš 2020. gada, lai pārrunātu valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iepirkumu praksi un turpmāko rīcību sistēmas pilnveidošanai, kā arī citus IKT nozares aktuālos jautājumus. Šie jautājumi pieprasa steidzamu risinājumu, ņemot vērā Eiropas Prokuratūras uzsākto kriminālprocesu un publiskajā telpā izskanējušo informāciju par iespējamo negodprātīgo rīcību IKT projektu iepirkumos.
“Vispirms valsts pārvaldei pašai jāstiprina sava kompetence, spējot kvalitatīvi un kompetenti definēt iepirkuma prasības, vadīt projektu un izvērtēt rezultātu. Digitālajiem pakalpojumiem jāstrādā sabiedrības labā. Tie nedrīkst kļūt par dārgu, neskaidru un šauram piegādātāju lokam izdevīgu pasūtījumu sistēmu,” norāda Ministru prezidents Andris Kulbergs.
Rezolūcija paredz trīs galvenos rīcības virzienus: Elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS) izmantošanas izvērtēšanu un atvēršanu plašākai konkurencei, valsts IKT projektu pārvaldības sistēmas pilnveidošanu, kā arī pagaidu piesardzības pauzi jaunu lielu iepirkumu uzsākšanai EIS un jaunu Eiropas Savienības (ES) fondu projektu virzīšanai izskatīšanai Ministru kabinetā.
Finanšu ministrijai sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju un Iepirkumu uzraudzības biroju jāsagatavo priekšlikumi turpmākai EIS izmantošanai IKT pakalpojumu un risinājumu iepirkumos, paredzot risinājumus konkurences palielināšanai un novēršot situācijas saistībā ar tā izmantošanu piegādātāju loka ierobežošanai. Tāpat tiek prasīti konkrēti risinājumi, kā nodrošināt skaidru cenu, nodevumu un pakalpojumu apjoma salīdzināmību, mazināt nepamatotu individuālu izstrādes darbu pasūtīšanu, ja tirgū ir pieejami līdzvērtīgi gatavi risinājumi, kā arī nodrošināt publisku un salīdzināmu informāciju par būtiskākajiem valsts IKT pasūtījumiem, to izmaksām un sasniegtajiem rezultātiem.
Savukārt Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju, Iepirkumu uzraudzības biroju 30 dienu laikā jāsagatavo priekšlikumi valsts IKT projektu pārvaldības un iepirkumu sistēmas pilnveidošanai, ņemot vērā Valsts kontroles ieteikumus. Tiek sagaidīti arī konkrēti ierosinājumi projektu vadības un uzraudzības kapacitātes stiprināšanai valsts un pašvaldību sektorā, neatkarīga kvalitātes, drošības un arhitektūras izvērtējuma nepieciešamību būtiskiem projektiem. Tāpat jāsniedz izvērtējums par valsts un pašvaldību informācijas sistēmu savietojamības, atkārtotas izmantojamības un uzturēšanas izmaksu samazināšanas pasākumiem, kā arī mehānismiem, kā nepieļaut nepamatotu atkarību no viena piegādātāja vai slēgtas tehnoloģiskās arhitektūras.
Ministru prezidents arī uzdevis visām ministrijām turpmākās 30 dienas apturēt jaunu IKT izstrādes darbu pasūtīšanu EIS, ja viena pasūtījuma paredzamā līgumcena pārsniedz 142 999 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Izņēmumi pieļaujami tikai gadījumos, kad pasūtījums ir nepieciešams kritisko valsts informācijas sistēmu nepārtrauktības nodrošināšanai, kiberdrošības incidentu novēršanai, normatīvajos aktos noteiktu neatliekamu pienākumu izpildei vai būtisku valsts interešu aizsardzībai. Rezolūcija arī nosaka uz mēnesi apturēt jaunu ES fondu finansētu IKT projektu virzību saskaņošanai Ministru kabinetā, ja vien projekta virzība nav saistīta ar neatliekamu normatīvajos aktos noteiktu termiņu izpildi, kritisko informācijas sistēmu darbības nepārtrauktību, kiberdrošību vai būtisku finansējuma zaudēšanas risku.
“Šī pauze ir tiešs aicinājums visām iesaistītajām pusēm apvienot zināšanas, pieredzi un spēkus, lai īsā laikā atrisinātu problēmas, kas aizēno nozares reputāciju, negatīvi ietekmē valsts pārvaldes IT risinājumu kvalitāti un neveicina nedz procesu caurskatāmību, nedz efektīvu finanšu līdzekļu izmantojumu. 30 dienu laikā ikviens ir aicināts nākt ar konkrētiem priekšlikumiem un skaidru redzējumu. Iesaistīto ministriju durvis ir atvērtas, un termiņš ir skaidri definēts,” aicina A. Kulbergs.
Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija, Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācija, Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera aicinātas iesniegt konkrētus priekšlikumus sistēmas uzlabošanai, konkurences veicināšanai un negodprātības izslēgšanai. Ministriju sagatavotie priekšlikumi tiks iesniegti izskatīšanai Ministru kabinetā.
Informācijas sabiedrības padome ir Ministru kabineta izveidota konsultatīva institūcija, kuras mērķis ir sekmēt informācijas sabiedrības veidošanu Latvijā un koordinēt tās iekļaušanos globālajā un Eiropas attīstības procesā. Tā izvērtē un analizē informācijas sabiedrības attīstības procesu un tendences, sniedz priekšlikumus valdībai valsts politikas un normatīvā regulējuma pilnveidei, pārrauga un koordinē valsts nozīmes digitālos projektus un iniciatīvas, kā arī sniedz priekšlikumus Ministru kabinetam par vienotiem risinājumiem IKT izmantošanā valsts pārvaldes efektivitātes celšanai un citās sabiedrībai nozīmīgās jomās. Padome sniedz arī priekšlikumus Ministru kabinetam par ES struktūrfondu projektu informācijas sabiedrības jomā īstenošanas uzraudzību. Padomes darbu vada Ministru prezidents, padomes vadītāja vietnieks ir viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs. Tās darbā piedalās arī nozares organizācijas.
15. jūnija Informācijas sabiedrības padomes sēdē tika apspriests arī jautājums par nederīgajām eID kartēm un iespējamie risinājumi, pārrunātas arī eParaksta pakalpojuma ilgtermiņa finansēšanas iespējas. Padomes locekļi tika informēti par vēlēšanu platformas izstrādes progresu un Eiropas digitālās identitātes maka ieviešanas gaitu Latvijā. Sēdē tika pārrunātas arī plānotās izmaiņas padomes sastāvā un turpmāko sēžu norise. Nākamā padomes sēde plānota 27. jūlijā.
Jaunā valdība apņēmusies koncentrēties uz darbiem, ko var paveikt 14. Saeimas laikā, partneriem vienojoties par konkrētu prioritāri darāmo darbu sarakstu. Par valdības prioritātēm noteikta valsts drošība, tostarp arī drošas vēlēšanu norises nodrošināšana, cīņa pret korupciju un karteļiem, valsts budžeta stabilitāte un efektīva pārvaldība, Latvijas ekonomikas attīstība un konkurētspēja. Tāpat īpaša uzmanība tiks veltīta aktuālajiem jautājumiem veselības, labklājības, demogrāfijas un citās nozarēs.
