DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 3 minūtes

Noskaidrotas labākās studentu idejas RTU finanšu inovāciju izaicinājumā “FinQuest Coopetition 2026”

Finanšu inovāciju izaicinājumā “FinQuest Coopetition 2026” studenti mēneša laikā izstrādā risinājumus krāpšanas un finanšu afēru novēršanai mākslīgā intelekta laikmetā, investēšanas paradumu veicināšanai, kā arī ilgtspējīgu pensiju uzkrājumu attīstībai.

Finanšu inovāciju izaicinājumu organizēja Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Rīgas Biznesa skola un Dizaina fabrika, bet reālus finanšu nozares izaicinājumus studentiem, jaunajiem profesionāļiem un inovāciju entuziastiem definēja tādi finanšu un tehnoloģiju uzņēmumi kā “Visa”, “TWINO” un “Indexo”.

“TWINO” izaicinājumā uzvarēja RTU Rīgas Biznesa skolas studentu komanda “InSpark”, izstrādājot dāvināšanā balstītas investēšanas platformas konceptu, kas palīdz lietotājiem veidot pirmo pozitīvo investēšanas pieredzi, saņemot ieguldījumus kā dāvanu.

“Indexo” izaicinājumā uzvaras laurus plūca RTU Rīgas Biznesa skolas studentu komanda “Fluxion” ar personalizētu pensiju uzkrājumu sistēmu, kas automātiski pielāgo investīciju apjomu lietotāja finanšu situācijai un integrējas banku mobilajās lietotnēs. Savukārt “Visa” izaicinājumā uzvarēja Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) studentu komanda “SW1FT”, izstrādājot risinājumu, kas ar uzvedības analīzes un mašīnmācīšanās palīdzību ļauj identificēt aizdomīgus maksājumus un mazināt finanšu krāpšanas riskus vēl pirms darījuma apstiprināšanas.

Kopējais “FinQuest Coopetition 2026” balvu fonds bija 6000 eiro, un katras kategorijas uzvarētāji saņēma 2000 eiro.

Fināla darbus vērtēja žūrija – “TWINO” izpilddirektors Nauris Bloks, IPAS “Indexo” valdes loceklis Artūrs Roze, “Visa” vecākā klientu attiecību vadītāja Evita Kalmane-Pivkina, asociācijas “Fintech Latvija” vadītāja Tīna Lūse un “Outlast” fonda finanšu un administratīvā direktore Laima Tropa.

Komandu risinājumi tika vērtēti pēc idejas ietekmes, inovācijas, īstenojamības, biznesa dzīvotspējas, kā arī prezentācijas un komunikācijas kvalitātes.

Programmas dalībnieki piedalījās darbnīcās, mentoringa sesijās un komandu aktivitātēs, attīstot savas idejas kopā ar nozares ekspertiem.

Kopumā konkursā tika saņemti 74 komandu pieteikumi, no kuriem atlasītas 30 komandas ar 86 dalībniekiem. Mēneša laikā norisinājās piecas klātienes sesijas, četras darbnīcas un simtiem mentoringa tikšanos ar vairāk nekā 70 mentoriem.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Finansējums zinātnei – 0,8% no IKP (Eurostat, 2023) – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 19% ir informēti par kādu konkrētu Latvijas zinātnieku sasniegumu.

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI