Tiesas spriedums lietā C-642/24 | Komisija/Vācija (Ģimenes pabalsts Bavārijā)
Tomēr darba ņēmēji, kuru bērni pastāvīgi dzīvo noteiktās dalībvalstīs, saņem mazāku summu nekā darba ņēmēji, kuru bērni dzīvo Vācijā vai citās dalībvalstīs. Bērniem, kas dzīvo Igaunijā, Grieķijā, Horvātijā, Latvijā, Lietuvā, Maltā, Polijā, Portugālē, Slovākijā, Čehijas Republikā, Ungārijā vai Kiprā, pabalsta apmērs bija tikai 187,50 (attiecīgi 225) EUR. Bērniem, kuri dzīvo Bulgārijā vai Rumānijā, tas bija tikai 125 (attiecīgi 150) EUR.
Uzskatīdama, ka šāda indeksācija ir pretrunā Savienības tiesībām [3], Eiropas Komisija [4] Tiesā pret Vāciju cēla prasību sakarā ar pienākumu neizpildi.
Ar šodienas spriedumu Tiesa apmierina Komisijas prasību.
Kā Tiesa jau atzinusi [5], Savienības tiesību normas par sociālās drošības sistēmu koordināciju nepieļauj [6] vienreizēju ģimenes pabalstu piešķiršanu vai fiksēta apmēra ģimenes pabalstu summu – kuras apmērs nekādi neatspoguļo individuālo vajadzību novērtējumu – padarīt atkarīgu no bērna dzīvesvietas.
Migrējošiem darba ņēmējiem jābūt iespējai izmantot dalībvalsts sociālās politikas sniegtās priekšrocības ar tādiem pašiem nosacījumiem kā attiecīgās valsts darba ņēmējiem. Galu galā tie ar savām nodokļu un sociālajām iemaksām piedalās šīs politikas pasākumu finansēšanā.
Turklāt strīdīgā indeksācija uzskatāma par netiešu diskrimināciju pilsonības dēļ, jo tā galvenokārt skar migrējošos darba ņēmējus, kuru bērni biežāk dzīvo citā dalībvalstī 7. Tā kā ģimenes pabalsta izmaksa Bavārijā nav saistīta ar bērnu ekonomisko un sociālo vidi, atšķirīgo attieksmi nevar attaisnot mērķis nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret pabalsta saņēmējiem, ņemot vērā atšķirības starp dalībvalstīm dzīves dārdzības ziņā.
| PIEZĪME. Pret dalībvalsti, kas nav izpildījusi no Savienības tiesībām izrietošos pienākumus, Komisija vai jebkura cita dalībvalsts var celt prasību sakarā ar valsts pienākumu neizpildi. Ja Tiesa konstatē valsts pienākumu neizpildi, attiecīgajai dalībvalstij spriedums ir jāizpilda pēc iespējas drīzāk. Ja Komisija uzskata, ka dalībvalsts nepilda spriedumu, Komisija var celt jaunu prasību, lūdzot piemērot naudas sodus. Tomēr, ja Komisijai netiek paziņoti direktīvas transponēšanas pasākumi, Tiesa saskaņā ar Komisijas ieteikumu var piemērot sodus jau pirmajā spriedumā. |
[1] Viena vai abu vecāku galvenajam mājoklim vai pastāvīgajai dzīvesvietai jābūt Bavārijā.
[2] Saskaņā ar Bavārijas tiesību aktiem, redakcijā, kas piemērojama šīs lietas faktiem.
[3] Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu 7. un 67. pantam un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 492/2011 (2011. gada 5. aprīlis) par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā 4. pantam un 7. panta 2. punktam.
[4] Kuru Tiesā atbalsta Polija un Čehijas Republika.
[5] Visnesenāk – skat. spriedumu, 2022. gada 16. jūnijs, Komisija/Austrija (Ģimenes pabalstu indeksācija), C-328/20 (skat. arī Paziņojumu presei Nr. 102/22).
[6] Tomēr šīs tiesību normas pieļauj citas dalībvalsts maksāto pabalstu ņemšanu vērā.
[7] Tiesa šajā ziņā konstatē, ka migrējošo darba ņēmēju situācija attiecībā uz minēto pabalstu saņemšanu nav atšķirīga no citu darba ņēmēju situācijas. Šis pabalsts ir fiksēta apmēra un netiek aprēķināts tā, lai segtu reālās izmaksas, kas vecākiem rodas saistībā ar viņu mazo bērnu izglītošanu un audzināšanu. Turklāt migrējošajiem darba ņēmējiem šajā ziņā tiek piemērota tāda pati iemaksu sistēma kā citiem darba ņēmējiem.
