LOTLP sēdē tika skatīti vairāki jautājumi, tostarp Satiksmes ministrija ziņoja par kravu apgrozījuma rezultātiem, Latvijas lielo ostu turpmākās attīstības virzieniem, kas ietverti Latvijas lielo ostu attīstības Ceļa kartē 2026.–2028. gadam (Ceļa karte), un dažādiem pārvaldības aspektiem. Pārrunāta tika arī Ostu attīstības fonda turpmākā darbība nozares kopīgo iniciatīvu nodrošināšanai.
Ekonomikas ministrija (EM), balstoties uz LOTLP uzdevumu, 2024. gada nogalē/2025. gada sākumā sadarbībā ar lielo ostu (Rīga, Ventspils, Liepāja) pārvaldēm un nozari “no nulles” izstrādāja Ceļa karti, kuru prezentēja 2025. gada 3. aprīļa LOTLP sēdē, kurā tika pieņemts lēmums tālāku Ceļa kartes pilnveidi nodrošināt Satiksmes ministrijai kā ostu un transporta, loģistikas politiku veidojošajai institūcijai.
9. aprīļa LOTLP sēdē EM kopumā atbalstīja Ceļa kartes pieņemšanu, taču uzskata, ka nozares politikas dokuments Latvijai nav bijis vairāk nekā piecus gadus, un šis vakuums ir radījis riskus nozares attīstībai. Turklāt, EM vērtējumā, Ceļa kartei jāatspoguļo strauji mainīgie nozares, drošības un reģionālās konkurences apstākļi, bet LOTLP jāuzņemas aktīva stratēģiskās koordinācijas loma, uzraugot ne tikai Ceļa kartes izpildes termiņus, bet arī saturisko atbilstību nozares vajadzībām.
“Ceļa karte ik gadu ir jāaktualizē, un tas nevar būt statisks dokuments, jo ostu nozare strauji mainās, kaut vai, vērtējot no situācijas Tuvajos Austrumos un tai sekojošā degvielas cenu kāpuma. Turklāt arī Eiropas līmenī diskusijām nodoti dažādi dokumenti, kas var ietekmēt Latvijas ostu konkurētspēju, un mums kā valstij jābūt skaidrai pozīcijai un plānam, kā reaģēsim uz šīm Eiropas līmeņa iniciatīvām. Sagaidām, ka turpmāk Ceļa kartes aktualizācijai būs vajadzīgs mazāks laiks par gadu, ko šī dokumenta precizēšanai veltīja Satiksmes ministrija, vienlaikus nodrošinot regulāru un atklātu dialogu ar nozari un ātru reakciju uz ostu attīstības vajadzībām,” LOTLP sēdē uzsvēra ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Ne mazāk svarīga ir mērķtiecīga pārorientēšanās uz augstas pievienotās vērtības segmentiem Latvijas ostās – jāpastiprina ostu teritorijā esošo industriālo parku darbība, īpaši lielgabarīta produktu ražošanai, kur ostu tuvums ir kritiski svarīgs. Ir jāpārstrukturē kravu portfelis, kā arī jāpiesaista privātās investīcijas. Ostām ir jārealizē kopēji projekti digitalizācijas risinājumu ieviešanā un ostu tehniskā nodrošinājuma – tehniskās flotes kuģu, zemessūcēju, radaru sistēmu u. c. tehnoloģiju iegādē.
Latvijas ostu un dzelzceļa kravu kritums ir strukturāla tendence, kas tieši ietekmē valsts eksportspēju, loģistikas nozari un reģionu ekonomisko attīstību, tāpēc EM aicina nozari un valsts institūcijas rīkoties mērķtiecīgāk, lai stiprinātu Latvijas konkurētspēju reģionā.
“Latvijā ir veiksmīgi piemēri, tostarp Kundziņsalas Wind Hub projekts, nodrošinot Eiropas kritisko un inovatīvo tehnoloģiju ražošanu Rīgas ostā, vēja parku turbīnu komponentu tranzīta ceļa atklāšana caur Ventspils ostu un citas, taču esošās iniciatīvas nav pietiekamas, lai pilnībā izmantotu ostu potenciālu. Ostu un loģistikas nozare ir kritiski svarīga valsts konkurētspējai un ekonomiskajai drošībai, savukārt ostu sektors ir tieši atkarīgs no investīciju prognozējamības un valsts signālu konsekvences,” uzsver V. Valainis.
Sēdē EM pauda arī atbalstu Ostu attīstības fonda līdzekļu nodošanai jaunam nodibinājumam, kas nodrošinās nepārtrauktu nozares komunikāciju un starptautisku publicitāti. Latvijas ostu attīstībai nepieciešama koordinēta rīcība, skaidrs stratēģiskais ietvars un ciešāka sadarbība ar nozari. Tāpat ir vajadzīgs, lai tiktu spēcīgi pārstāvētas ostu kopīgās intereses un nodrošināts mārketings – jāsper būtisks solis vienota zīmola VIA LATVIA atpazīstamības stiprināšanai, saglabājot Latvijas pozīcijas reģionā.
EM vērtējumā Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes operatīvā darba grupa būtu papildināma ar Finanšu ministrijas ekspertiem, jo ostu attīstība ir cieši saistīta ar valsts atbalsta režīmiem un fiskālajiem instrumentiem. Tāpat darba grupā iekļaujama arī Mazo ostu asociācija, jo 7 no 10 Latvijas ostām ir mazās ostas, un tās ir būtiskas reģionu attīstībai. Jāvērtē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Darba devēju konfederācijas iesaiste, lai nodrošinātu plašāku privātā sektora pārstāvniecību.
EM piekrīt nozares paustajam, ka LOTLP sēdes notiek pārāk reti, kas kavē savlaicīgu reakciju uz kravu kritumu un izmaksu pieaugumu.
Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padome ir ostu un loģistikas nozares darbību koordinējoša institūcija, kuras darbā piedalās Ministru prezidents, vairāki nozaru ministri, ostu vadītāji, pilsētu vadītāji un pārstāvji no sabiedriskām organizācijām, kā arī citām nozīmīgām valsts struktūrām.
