Bibliotēku likums pieņemts jau 1998.gadā, un kopš tā laika bibliotēku funkcijas ir būtiski mainījušās. “Bibliotēku loma ir ievērojami paplašinājusies, un daudzos jautājumos esošais regulējums vairs neatbilst realitātei. Ir jāstiprina bibliotēku darbība un funkcijas, īpaši ņemot vērā to nozīmi lasītprasmes veicināšanā un sabiedrības informētībā,” norādīja komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre, piebilstot, ka izglītota un informēta sabiedrība ir būtiska arī valsts drošībai.
Mērķis ir nodrošināt ikvienam brīvu un neierobežotu piekļuvi informācijai, zināšanām un kultūras mantojumam, kā arī sekmēt mūžizglītību un sabiedrības pilsonisko līdzdalību. Bibliotēkas arvien biežāk kļūst par daudzfunkcionāliem centriem, īpaši reģionos, kur tā nereti ir vienīgā vieta, kas nodrošina gan kultūras, gan sociālos pakalpojumus un vietējās kopienas satikšanās iespējas. “Bibliotēkai jābūt pieejamai visiem - tā nedrīkst kļūt par luksusa preci,” uzsvēra A.Zariņa-Stūre.
Ar grozījumiem ir paredzēts paplašināt bibliotēkas definīciju, nostiprinot to kā izglītojošu, informācijas, kultūras un sabiedriskās saskarsmes institūciju. Tāpat likumā pirmo reizi paredzēts noteikt Latvijas bibliotēku tīklu kā samērīgu, saskaņotu un vienotu valsts, pašvaldību un privāto bibliotēku kopumu, kas pārklāj visu valsts teritoriju. Šajā tīklā ietilps Latvijas Nacionālā bibliotēka, publiskās, augstākās izglītības iestāžu, vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu, kā arī speciālās bibliotēkas.
Likumprojekts precizē arī bibliotēku pamatfunkcijas, tostarp stiprina to lomu vietējo kopienu attīstībā un kultūras mantojuma saglabāšanā. Vienlaikus paredzēts mazināt administratīvo slogu, piemēram, bibliotēku akreditācijas termiņu plānots pagarināt no pieciem uz sešiem gadiem, bet vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu bibliotēkām turpmāk vairs nebūs jāveic akreditācija. Tāpat plānots mazināt arī bibliotēkas reģistrācijai iesniedzamo ziņu apjomu.
Lai grozījumi Bibliotēku likumā stātos spēkā, tie vēl jāskata Saeimā trīs lasījumos.
