DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 4 minūtes

RTU starptautiskajā reitingā “QS World University Rankings by Subject 2026” ierindojas TOP 500 spēcīgāko inženierzinātņu un tehnoloģiju universitāšu saimē

Apliecinot savu augsto specializāciju inženierzinātnēs un tehnoloģijās, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) prestižajā starptautiskajā reitingā “QS World University Rankings by Subject 2026” ierindojusies starp 451.–500. labākajām inženierzinātņu un tehnoloģiju (Engineering & Technology) universitātēm pasaulē, šo pozīciju saglabājot salīdzinājumā ar pagājušo gadu un tā apstiprinot savu klātbūtni pasaules spēcīgāko inženierzinātņu universitāšu saimē.

Arī šogad, tāpat kā pērn, RTU ir saglabājusi savas pozīcijas starp pasaules TOP 500 universitātēm trīs disciplīnās – materiālzinātnē (Materials Science), enerģētikā un elektronikā (Engineering – Electrical & Electronic) un mehānikā, aeronautikā un ražošanā (Engineering – Mechanical, Aeronautical & Manufacturing), apliecinot savu augsto sniegumu trīs galvenajās inženierzinātņu jomās. Materiālzinātnē RTU ir saņēmusi visaugstāko vērtējumu, RTU ierindojot 401.–550. vietā pasaulē, savukārt pārējās divās – 451.–500. vietā.

Kopumā augstskolu sniegums reitingā vērtēts piecās nozarēs – inženierzinātnēs un tehnoloģijās, mākslas un humanitārajās zinātnēs, dzīvības zinātnēs un medicīnā, dabas zinātnēs, kā arī sociālajās un vadības zinātnēs. 

RTU ir vienīgā universitāte Latvijā, kas reitingā novērtēta inženierzinātņu un tehnoloģiju kategorijā. Savukārt Baltijā tādu pat vērtējumu saņēmusi Kauņas Tehnoloģiju universitāte, bet pirmajā vietā izvirzījusies Tallinas Tehnoloģiju universitāte, ierindojoties 401.–450. vietā.

«Šis ir ļoti atzīstams vērtējums RTU, apliecinot mūsu spēcīgās zinātnes un studiju tradīcijas, jo mūsu universitāte gandrīz pirms 165 gadiem ir dibināta tieši kā inženierzinātņu augstskola, kuras uzdevums bija ar savām zināšanām palīdzēt attīstīties Rīgai un Latvijai. Arī mūsdienās RTU kā zinātnes universitāte ir nozīmīgs balsts un dzinējspēks Latvijas tautsaimniecības attīstībā. Mums ir gods būt starp pasaules spēcīgākajām universitātēm inženierzinātnēs un tehnoloģijās, nostiprinot savu specializāciju šajās jomās, pastiprinot starptautisko redzamību un apliecinot potenciālu paplašināt savu pārstāvniecību arī citās zinātnes jomās,» saka RTU rektors Tālis Juhna.

RTU sniegums materiālzinātnē reitingā novērtēts visaugstāk, universitāti ierindojot 401.–550. vietā pasaulē. Baltijā šādu pašu pozīciju minētajā jomā ieņem arī Tallinas Tehnoloģiju universitāte, savukārt vislabāko sniegumu parādījusi Kauņas Tehnoloģiju universitāte, ierindojoties 351.–400. vietā.

Enerģētikā un elektronikā RTU ierindota 451.–500. vietā, bet Baltijā to apsteidz Kauņas Tehnoloģiju universitāte un Tallinas Tehnoloģiju universitāte, kas iekļuvušas 351.–400. vietā.

Arī mehānikā, aeronautikā un ražošanā RTU ieņem 451.–500. vietu, un Baltijā tieši tādā pašā pozīcijā ir Viļnas Tehnoloģiju universitāte, kamēr pirmajā pozīcijā Baltijā šajā jomā izvirzījusies Tallinas Tehnoloģiju universitāte, ieņemot 301.–350. vietu, bet otrajā – Kauņas Tehnoloģiju universitāte, ieņemot 401.–450. vietu.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Finansējums zinātnei – 0,8% no IKP (Eurostat, 2023) – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 19% ir informēti par kādu konkrētu Latvijas zinātnieku sasniegumu.

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI