Šo problemātiku uzsver arī Rumānijas Nacionālā informātikas pētniecības un attīstības institūta ICI vecākais pētnieks Alexandru Georgescu, kurš norāda, ka enerģētikas sistēmu savstarpējā atkarība rada jauna veida apdraudējumus: “Enerģētikas sistēmas ir kļuvušas tik cieši saistītas, ka uzbrukums vienai valstij var ietekmēt visu reģionu. Un uzbrukumam nav jābūt lielam – ar digitālajiem risinājumiem var panākt milzu kaitējumu pat pārtraucot viena šķietami nenozīmīga sensora sistēmas darbību.”
A. Georgescu vada Eiropas Aizsardzības aģentūras darba grupu par kritiskās infrastruktūras aizsardzību enerģētikas nozarē. Tur enerģētiskā drošība, noturība un autonomija tiek uzskatītas par cieši saistītām ar valstu un Eiropas kopējām aizsardzības spējām. “Pretinieki var uzbrukt svarīgai enerģētikas infrastruktūrai arī ar lētiem, bet ļoti efektīviem paņēmieniem, piemēram, tiešiem kiberuzbrukumiem. Tas tiek darīts, lai vājinātu aizsardzības spējas tur, kur iesaistīta civilā infrastruktūra, kā arī lai kaitētu ekonomikai un mazinātu sabiedrības, partneru un sabiedroto uzticību,” norāda A. Georgescu.
Eksperts īpaši uzsver apdraudējumu no valstīm, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības un NATO (tajā skaitā gan enerģijas piegādātāji, gan tranzītvalstis), jo to pieredze un izpratne par kiberdrošību ievērojami atšķiras no pieejas Eiropā. “Eiropas enerģētikā joprojām liela ietekme ir trešo valstu partneriem. Jebkurš produkts vai pakalpojums ietver kādus drošības riskus, attiecīgi, jo vairāk iesaistīto pušu kritiskās infrastruktūras izbūvē, piegāžu ķēdēs, darbībā un, vēlāk – apkopēs, jo augstāki riski,” uzsver eksperts. Tieši šī iemesla dēļ kiberdrošība būs viena no tēmām, kas tiks apspriesta aprīļa sākumā gaidāmajā vēja enerģijas konferencē “WindWorks 2026”.
Jo mazāka atkarība no ārējiem piegādātājiem, jo lielāka drošība
VEA uzsver, ka vietējās elektroenerģijas ražošanas jaudu attīstība nav tikai klimata politikas vai ekonomikas jautājums. Tā ir stratēģiska nepieciešamība, kas palīdz mazināt atkarību no ārējiem sistēmu traucējumiem. Jo vairāk elektroenerģijas Latvija spēs saražot pati, jo mazāk tā būs pakļauta ārējo partneru kiberdrošības vājajām vietām, kuras Latvija nevar kontrolēt.
Arī drošības eksperts A. Georgescu norāda, ka reģionos, kur piegādes ķēdes un infrastruktūra balstās uz dažādu valstu aparatūras un programmatūras komponentēm, drošības apdraudējumi pieaug daudz straujāk nekā infrastruktūras operatori tiem spēj pielāgoties. Jaunu tehnoloģiju, tostarp mākslīgā intelekta un dronu, ieviešana enerģētikas nozarē sniedz daudzas priekšrocības, bet arī paaugstina uzbrukumu iespējas un veidus dažādiem hakeriem – gan vientuļajiem vilkiem, gan tiem, kas saistīti ar noziedzīgām grupām vai ir citu valstu nolīgti. Tieši šī iemesla dēļ Baltijas valstīm jādomā ne tikai par enerģijas pieejamību un cenu, bet arī par tās drošumu.
Kritiskās infrastruktūras praktiskā drošība
Baltijas energosistēma ir cieši integrēta Ziemeļvalstu tīklos, un šī sadarbība ikdienā ļauj efektīvi balansēt elektrības plūsmas. Tomēr pēdējo gadu incidenti atklāj, ka šī savienojamība vienlaikus padara sistēmu ievainojamāku. Piemēram, Estlink 2 zemūdens elektroapgādes kabeļa pēkšņais bojājums, kas izraisīja starpvalstu izmeklēšanu un licis amatpersonām atklāti atzīt, ka sabotāžas iespēja nav izslēdzama. Bojājuma sekas bija būtiskas: pārvades jauda starp Somiju un Igauniju samazinājās par aptuveni 650 megavatiem, kas radīja papildu slodzi reģionālajai energosistēmai, īpaši ziemas sezonā, kad pieprasījums ir augstākais. Šis gadījums apliecināja, ka pat vienas valsts infrastruktūras bojājums var izraisīt ķēdes reakciju, ietekmējot energoapgādes drošību visā Baltijas reģionā.
Kiberuzbrukumu plašais spektrs aug straujāk nekā drošības risinājumi
Enerģētikas sistēmu kiberdrošība kļūst vēl sarežģītāka, jo mūsdienu elektroenerģijas sistēmas vairs nav tikai fiziska infrastruktūra – tās ir ļoti digitalizētas, ar sarežģītu programmatūru, attālināto vadību, sensoru tīkliem un datu plūsmām, kas nodrošina precīzu ražošanu un balansēšanu. Uzbrukumi var tikt vērsti ne tikai pret elektrostacijām vai vēja parkiem kā fiziskiem objektiem, bet arī pret dispečeru centriem, apakšstacijām, globālās navigācijas satelītu sinhronizācijas signāliem vai turbīnu vadības programmatūru. Jo modernāki kļūst digitālie risinājumi, jo vairāk potenciālo ievainojamību rodas – īpaši piegādes ķēdēs, kur viens kompromitēts ražotājs vai programmatūras atjauninājums var ietekmēt desmitiem vai pat simtiem objektu vienlaikus.
Īpaši satraucošs ir nesenais kiberuzbrukums Polijā, kur 2025. gada decembra beigās koordinēta uzbrukuma mērķis bija vēja un saules elektrostacijas, kā arī koģenerācijas stacijas. Lai gan elektroenerģijas ražošana netika apturēta, uzbrucēji paralizēja vadības sistēmas, faktiski atslēdzot ražotāju iespēju komunicēt ar sadales operatoriem. Šis uzbrukums gandrīz izraisīja plašu elektroapgādes un siltumapgādes sabrukumu, un Polijas premjerministrs atzina, ka simtiem tūkstošu cilvēku varētu būt palikuši bez siltuma. Polijas gadījums ir pirmais plašāk izskanējušais mērķētais kiberuzbrukums pret atjaunīgo enerģijas avotu pārvaldības sistēmām Eiropā, gandrīz izraisot kritiskas sekas.
Par “WindWorks” konferenci
“WindWorks” ir viena no Baltijā lielākajām vēja enerģijas konferencēm, kas jau sesto gadu Latvijā pulcēs dažādu valstu nozares ekspertus, politikas veidotājus, uzņēmējus un citus nozares partnerus, lai dalītos pieredzē un pārrunātu aktuālākos izaicinājumus globālās un reģionālās enerģētikas kontekstā.
Konferenci organizē Latvijas Vēja enerģijas asociācija un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra sadarbībā ar Lietuvas un Igaunijas Vēja enerģijas asociācijām, kā arī partnerībā ar Ziemeļvalstu ministru padomi, Dānijas, Nīderlandes, Norvēģijas un Vācijas vēstniecībām Latvijā. Konferences partneri: Enercon, Vindr, Ignitis Renewables, Utilitas, Nordex, DS1, Liepājas speciālā ekonomiskā zona sadarbībā ar Van Oord, Euroports un Smulders, kā arī Stena Line, UPB, Sorainen, RockBridge Legal, Schneider Electric un Eversheds Sutherland Bitāns. Konference tiek līdzfinansēta no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) līdzekļiem.
Konference notiks angļu valodā.
Plašāka programma un reģistrācija:www.windworks.lv.
